Kad mikrouzņēmuma nodoklis kļūst (ne)izdevīgs uzņēmējiem?
Nupat Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja izskatīšanai Saeimā trešajā, galīgajā lasījumā mikrouzņēmuma nodokļu likumu, nosakot, ka nodokļa likme ir 9% no apgrozījuma.
Atbalstītais likumprojekts paredz, ka uzņēmuma apgrozījums kalendārajā gadā nedrīkst pārsniegt 70’000
latus un darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne vairāk kā pieci.
Ko sevī ietver mikrouzņēmuma nodoklis?
Tātad minētais nodoklis sevī ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).
Tā kā publiskajā telpā nav pieejami pamatojumi par nodokļa noteiktās 9% likmes pamatojumu ar aprēķiniem un lai saprastu minētā nodokļa lietderību salīdzinot pašreizējo nodokļa aprēķināšanas veidu (autors ņem par pamatu aprēķinus, ko var attiecināt uz SIA), tika nolemts veikt nelielus aprēķinus, kā būtu, ja būtu. Tātad zemāk rakstā veiktajos aprēķinos izspēlēta klasiskā saimnieciska darbība. Aprēķinos nav ņemts vērā pievienotās vērtības nodokļa aprēķins.
- Jānis ir nodibinājis viena dalībnieka SIA, lai veiktu saimniecisko darbību. Neviens cits darbinieks pie viņa nestrādā. Viņa saimnieciskā darbība ir sīktirdzniecība un dažādu saimniecisko pakalpojumu sniegšana;
- Ik mēnesi Jānis iepērk izejvielas un palīgmateriālus savai saimnieciskajai darbībai par 2000,00 latiem;
- Viņš ir aprēķinājis, ka tirgus situācija un konkurence neļauj uzlikt uzcenojumu vairāk kā 30%. Tātad uzcenojums jeb pievienotā vērtība iepirktajiem izejmateriāliem, palīgmateriāliem un pakalpojumiem sastāda 30 %
- Saimnieciskās darbības dažādi papildizdevumi sastāda, pieņemsim, 200,00 latus, kas sevī ietver komunālos maksājumus, sakaru izdevumus, grāmatvedības kārtošanas izdevumi (jo izrādās SIA īpašnieks vienlaicīgi it kā nevar būt kasieris, grāmatvedis un vadītājs, labojiet, ja kļūdos), bet neietver Jāņa atalgojuma izmaksas;
- Nav grūti izrēķināt, ka peļņa sastāda: 2000,00 lati x 1.30 – 2000,00 lati iepirkums – 200,00 lati dažādi izdevumi = 400,00 lati, taču nevaram aizmirst to, ka Jānis vēlēsies saņemt arī sev algu, kura viņam uz papīra sastāda 200,00 latus;
- Alga brutto – 200,00 lati, no kuriem (pamata darba vieta, bez apgādājamajiem) Jānis uz rokas saņems 143,78 latus. Uz Valsts kasi ir jāpārskaita 104,65 lati un kopā uzņēmumam atalgojums izmaksā 143,78 lati alga + 104,65 lati nodokļi = 248,43 lati;
- Uzņēmuma peļņa pirms UIN aprēķināšanas sastāda: Peļņa 400 lati – 248,43 atalgojuma izmaksas = 151,57 lati;
- Tātad UIN sastāda: 151,57 lati x 15% UIN likme = 22,74 lati.
Uzņēmums kopā uz Valsts Kasi samaksās nodokļus no aprēķinātās darba algas 104,65 latus + 22,75 latus uzņēmuma ienākuma nodokli. Kopā sastāda 127,39 lati jeb 4,9 % no uzņēmuma apgrozījuma un uzņēmuma tīrā peļņa ir brutto peļņa 151,57 lati – uzņēmuma ienākuma nodoklis 22,74 lati = Uzņēmuma tīrā peļņa 128,83 lati jeb rentabilitāte 4,96%;
Savukārt, ja uzņēmums būtu izvēlējies maksāt mikrouzņēmuma nodokli, tad izmaksas būtu ļoti vienkārši aprēķināmas – uzņēmuma apgrozījums sastāda 2600,00 latus un 9% sastāda 234,00 latus. Uzņēmuma tīrā peļņa ir brutto peļņa pirms atalgojuma aprēķināšanas 400,00 lati – atalgojums 143,78 lati (tāds pats uz rokas izmaksājams, kā klasiskā variantā salīdzināšanai) – 234,00 lati mikrouzņēmuma nodoklis = Uzņēmuma tīrā peļņa 22,22 lati jeb rentabilitāte 0,85%.
Tātad secinājums – Nodokļu aprēķināšanas vienkāršošanas nolūkos mikrouzņēmuma nodokļa ieviešana iespējams ir apsveicama, taču pašreiz noteiktā 9% likme (kur nu vēl 20% no apgrozījuma, kā tas tika iepriekš virzīts) pēc šiem aprēķiniem liek saprast, ka tā ir pārāk augsta un lai veicinātu mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus savu saimniecisko darbību pārcelt no pelēkās ekonomikas uz legālo darbību, tad šī procentu likme nedrīkstētu pārsniegt 5% no uzņēmuma apgrozījuma saglabājot visus likumprojektā iekļautos kritērijus.
Līdz ar to māc šaubas vai uzņēmēji, kuri parēķinās līdzīgus aprēķinus, piekritīs maksāt šo nodoklis no apgrozījuma – drīzāk nē!
Varbūt likumdevējiem ir īpašie aprēķini?
*** Ir publicēta tabula, kurā veikti aprēķini, modelējot dažādas situācijas
Viktors Viktors 
Tas ir tad ja ir 30% uzcenojums, bet ja ir lielāks tad šis nodoklis ir izdevīgs. Līdz ar to tas papildus stimulē ražošanu ar augstu pievienoto vērtību vai pakalpojumu sniegšanu, kur galvenās izmaksas ir par darba spēku, tātad veicina nodarbinātību. Un kopsummā samazina birokrātisko slogu. Protams, paliks tādi uzņēmējdarbības veidi, kuriem šis nodoklis nebūs izdevīgs, piemēram tirdzniecība, bet tie arī nav īpaši atbalstāmi, jo tie vairo importa ieplūšanu.
Ja Jānis ir vienīgais dalībnieks, vienīgais valdes loceklis, tad Jānis drīkst grāmatvedību kārtot pats.
Cita lieta, vai Jānis to prot… 😦
Par otro variantu iebildīšu sekojošo:
Ņemot vērā, ka mikrouzņēmums maksā vinu nodokļa maksājumu, kas ietver visus pārējos darba spēka nodokļus, tad mikrouzņēmuma īpašnieks šajā gadījumā var atļauties maksāt algā max noteikto algu Ls 500 (kaut gan minētajā varianta var atļauties maksāt tikai Ls 166, jo no ieņēmumiem Ls 600 jāsamaksā Ls 200 (papildizdevumi), Ls 234 (mikrouzņēmuma nodoklis 9%), pāri paliekot Ls 166. Rezultātā rentabilitāte 0%.
Bet ir ieguvums, nav jāmaksā IIN par dividenžu izmaksāšanu, kas 1.variantā sastāda Ls 19.32. Līdz ar to kopējais nodokļa maksājums valsts budžetā 1.variantā būs Ls 146.71, kas tomēr ir mazāks nekā pie mikrouzņēmuma nodokļa.
Man gan vairāk interesētu sociālās garantijas.
1.variantā Soc.nodokļa objekts ir 200 Ls, no kura Ls 66.18 (Ls 18 – 9% un Ls 48.18 – 24.09%) nonāk sociālajā budžetā. Savukārt 2.variantā Soc.nodokļa aprēķina objekts ir mikrouzņēmuma nodoklis Ls 234, no kriem 65% tiek novirzīti sociālajam nodoklim, t.i. Ls 152.10.
Secinājums:
1.variantā apdrošināšanas iemaksu alga (no kā aprēķina pabalstus un pensijas) ir 200 Ls, bet 2.variantā Ls 143.78, kā rezultātā pabalstu/pensiju lielāku var saņemt pie 1.varianta nodokļu nomaksas kārtības. Bet nodoklis sociālajā budžetā pie otrā varianta ir lielāks. Kā tā????????
Lasīju likumu krustu un šķērsu, bet netiku skaidrībā, kas notiks ar gada deklarāciju mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam. Viņam taču pa gadu būs izdevumi par medicīnu un bērnu skološanu, viņš var pārdot īpašumu, par ko jāmaksā ienākuma nodoklis, saņemt % no depozītiem utt. Kā tas viss summēsies un pēc kādām nodokļa likmēm?
Nu un kas ar dividenžu nodokli mikrouzņēmuma īpašniekam???
ja tev jāmaksā 10% no peļņas, kura SIA vienmēr ir mazāka tad vel nekas, bet šādam mikro uzņēmumam sanāk ka peļņai jābūt lielākajai daļai no apgrozījuma, līdz ar to tie 10% būs daudz daudz vairāk…
Zinu ka apiet to visu, vajag daudz sia.
1. Rēķināji rentabilitāti no 2600Ls, bet kur vēl 200Ls papildus izdevumi?
2. Mikrouzņēmumā algu, kas pārsniedz 500Ls, sadala 2 daļās – 9% noņem no 500Ls, kas ir max. alga, bet no pārējā noņem nodokli 20% apmērā. Šajā gadījumā no 600-500=100Ls un no tiem 100Ls jāatdod 20Ls nodokļos. Tātad mikrouzņēmums šeit samaksā nodokļos 234+20=244Ls. Visi ienākumi M U ir reizē peļņa. Izdevumi kopā 2200, ienākumi pirms nodokļiem 2600Ls. Peļņa M U pēc nodokļiem 156Ls.
Sia Jānis uz rokas saņem 143,78, bet viņa uzņēmums saņem 128,83Ls peļņu – kopā 272.61Ls, kas ir par 116.61 vairāk kā M U gadījumā.
And I thought I was the sensible one. Tnkhas for setting me straight.