Paziņojums par politisko (ne)piederību

Ar šo ierakstu vēlos informēt, ka neesmu nevienas partijas biedrs, ne arī atbalstītājs kopš 2014.gada augusta, kad izstājos, pēc savas vēlēšanās, no politiskās partijas “Vienotība”.
Lai arī publiskos informācijas avotos parādās informācija un spekulācijas par manu dalību un/vai atbalstu vienā vai otrā politiskā partijā, no šādām, atsevišķu indivīdu spekulācijām, norobežojos.

Pārceļos uz citu hostingu ;)

Jurģi manai vietnei uz jaunu hostingu!
No WordPress.com uz WordPress.org ir iespējams pārnest visu saturu, bet ne dizainu un izkārtojumu, tāpēc būs nepieciešams nedaudz laiks, lai sakārtotu lapu pēc migrācijas veikšanas. Iemīļoto dizaina tēmu INove tomēr izdevās arī pārcelt.
Ieraksti šajā vietnē vēl kādu laiku saglabāsies, taču netiks vairs aktualizēta! Tad nu jāpārslēdzas uz jauno vietni 😉

Jaunā SCANIA R/S vilcēja apskats

Pateicoties “Scania Latvija” uzaicinājumam, radās iespēja aplūkot un arī izbraukāties ar jauno SCANIA R450 vilcēju!
Jāatzīst, ja ar ārējo vizuālo kabīnes izskatu bija nedaudz jāaprod, tad no tā, kas atrodams ir salonā, liek aizmirst par ārieni un pievērsties niansēm un jauninājumiem, kas nu jau ir krietnu pakāpi augstāk, salīdzinot ar iepriekšējo modeli!
Šis apskatāmais modelis konkrēti, ir ar vienu no bagātākajiem aprīkojumiem, līdz ar to atstāja ļoti pozitīvu iespaidu! Konkrētas nianses centos nobildēt un šeit nu arī viņas mēģināšu parādīt kā arī piekomentēt komentāru pie katras no bildēm!

Pievērsiet uzmanību, ka no rūpnīcas ir iespēja pasūtīt ar ierasto saules sargu virs vējstikla. Scania aerodinamikas uzlabošanas nolūkos un degvielas ekonomēšanas dēļ šo opciju neiesaka. Bez saules sarga arī ir mazāks troksnis, ko rada saules sargs. Kabīnes kopējais garums ir par 5cm garāks, nekā iepriekšējā tipa kabīne

Atvērts viss, kas ir atverams! Pievērsiet uzmanību uz sāniem veramajiem pārsegiem!

No aizmugures lūkojoties, īsti nepateiksi, ka tas ir jaunais modelis!

Sānu mantu kaste. Tai var iekļūt arī, ja tiek paelta gulta salonā. R modelim nodalījum ir kā redzemas bildē, bet vienā no bildēm arēs redzēt, ka S modelim zem šī nodalījuma ir vēl viens mazs papildus nodalījums.

Nedaudz savādāks izkārtojums vadiem! Aplūkojot otrreiz šo bildi, sapratu, ka biju piemirsis, ka šeit nav EBS/ABS un vēl 2 kabeļu. Secinu, ka tos īstu nav kur nostipināt, braucot SOLO, vai arī vienkārši neizpētīju detalizētāk šo jautājumu!

Nolokot sānu kreiso spoileri, lai uzkāptu pievienot vadus, ir šāds rokturis, lai ir aiz kā pieturēties!

Braucot testa braucienu, sajūta bija, ka šis Scania ir nedaudz cietāks! Tā gan bija maldīga sajūta, jo pret kabīnes sānisko šūpošanos ir šāds viens amortizators, kurš absorbē šūpošanos!

Vieglmetāla diski un sānu sargi! Vieglmetāla viens disks ir par 20kg vieglāks nekā tērauda disks! Kopā uz visu auto tas veido 120kg mazāku svaru! Aiz sānu spoileriem noslēpušies arī 4 akumulatori.

Jauna dizaina salons, stūre, instrumentu panelis u.c. kā jau tam jābūt jaunā dizaina kabīnē!

Ready to go 🙂

Instrumentu paneļi ir divu veidu, viens vienkāršais, kas nedaudz atgādina iepriekšējo paneli un modernizētais, kas redzams bildē! Varu teikt, ka šis panelis šobrīd ir vismodernākais un skaistākais, pārskatāmākais, kāds starp kravas auto paneļiem vispār var būt! Latvijā SCANIA tik piedāvāts ar trīs lieliskām papildfīčām – Line assitance, Emergency braking un Adaptive cruise control.

Lielais mutimediju ekrāns, skārienjūtīgs, 8 collas. Pieticīgākā versijā, šis ekrāns ir 5 collu liels. Papildus tam visam, ja ieskatās bildēs (kreisā apakšējā pusē), tad ir USB lādētājs/izeja dažādām ierīcēm. Tāda pati izeja ir arī gultas pusē.

Spoguļu un gaismu vadības pogas un sānu durvīm. Tā pati durvju aizvēršana šķita ļoti tuvu vieglā auto durvju aizvēršanai. Vieglāk un patīkamāk.

Šādi izskatās vizuāli no pasažiera puses. Priekš, virs ceļiem, atverot to vāciņu, iespēja izvilkt salokāmo galdiņu. Vienā no nākamajām bildēm redzams ar salokāmais galdiņš. Vidū esošais plauktiņš, kur piepīpētājtrauks, zem tā, no priekšas slēpjas divas izvelakamas atvilktnes.

Iebūvēts salokāmais gakdiņš pasažiera pusē! Lai pie tā tiktu, jāatver neliels panelītis!

Salokāmais galdiņš. Tiesa gan, man ta šķita pārāk tuvu krēslam. Iepriekšējā modelī tas bija mazliet ērtāks, jo atradās mazliet tālāk no krēsla un netaucēja ceļiem, ja sēž kā pasažieris.

Salokāmais galdiņš. Tiesa gan, man ta šķita pārāk tuvu krēslam. Iepriekšējā modelī tas bija mazliet ērtāks, jo atradās mazliet tālāk no krēsla un netaucēja ceļiem, ja sēž kā pasažieris

Augšējie, priekšējie plaukti.

Augšējie, priekšējie plauti. Šajā eksemplārā ar iebūvēto kafijas automātu.

Vidējam nodalījumam ir papildus plauktiņš pa vidu, bet zem nodalījuma nav atklāta plauktiņa!

Otrās gultas vietā ir trīs nodalījumi ar plauktiem!

Blakus otrās guktas vietā esošajiem nodalījumiem, ir arī 12v rozete.

Ledusskapis un kaste. Ledusskapis ir par dažiem L mazākietilpīgs kā iepriekšējais!

Autonomās apsildes vadības pults ir mazliet citādāka. Ar papildus 3 podziņas klāt, ja ir mitrais klimants. Patīkami bija ta, ka varēja regulēt tmp pa grādiem, nevis ierastais Heat1, Heat2 utt. Arī USB ports šeit pieejams. Citāds plaukts.

Sānu atpakaļskata spoguļi.

Scania logo caur kabīnes lūku.

Scania S500, kuram ir taisnā grīda salonā!

SCANIA S modelis, kuram ir taisnā grīda. Teikšu kā ir, īpašas supervajadzības ikdienā nav, ja par to jāpiemakā vairāki tūkstoši eur. Bez tam ir iespēja pasūtīt arī grozāmo uz sāniem pasažiera sēdekli! Tā gan ir laba opcija.

S modelim gulta ir mazliet augstāk novietota nekā R modelim.

Ar šādu slēdzīti var atvērt kabīnes sānu mantu nodalījumu!

S modelim ir par vienu kāpsli vairāk, kā R modelim! Novietojot apavus uz augstākā kāpšļa, nav jāsatraucas, ka slpajā laikā apavi var tik samērcēti. Šeit jābūt visam droši

S modelim ir papildus viens mazs mantu nodalījums zem lielā nodalījuma!

Instrumentu panelis S modelim ir identisks, tik bildē redzamajam stūre ir ar koka apdari!

Gultas izmēri, cik noprotu, palikuši tie paši, kas bija iepriekšējā tipa kabīnēs.

Truck of the Year 2017

… jo visi ļoti steidzas

“Šodien mums nav laika pat paskatīties vienam uz otru, nav laika runāties, priecāties vienam par otru… Tā mēs aizvien mazāk un mazāk satiekamies viens ar otru. Pasaule iet postā mīļuma un laipnības trūkuma dēļ. Cilvēki mokās mīlestības slāpēs, bet mīlestībai neatliek laika, jo visi ļoti steidzas.”

Mother Teresa
Photo: Love in Frost by Emily Rose

Atziņa par ceļošanu

Ceļojot mēs apgūstam vairāk, kā jebkādā citā veidā. Dažreiz diena pavadīta svešumā sniedz vairāk nekā desmit gadu dzīves mājās.

(Anatols Franss)

Priecīgus Ziemassvētkus!

Novēlu, lai zem eglītes, pie kuras Tu skaitīsi savu dzejoli, būtu trīs atslēdziņas: Veselībai, Mīlestībai, un Laimei! Gaišus un Ģimeniskus svētkus!

Es zinu, bet neteikšu Jums

Plašu rezonansi interneta mediju lasītāju vidū raisīja 2013.gada 13.augusta ziņa publiskajā telpā, ka kvalificētus darbiniekus meklē ārzemēs, piedāvājot līdzvērtīgu algu tepat Latvijā, kur ar rakstiem var iepazīties šeit:

Apollo, Kvalificētus darbiniekus meklē ārzemēs, piedāvājot līdzvērtīgu algu, 13.08.2013
Diena, Mazajos novados nav kas strādā, 13.08.2013

Intereses vadīts, nolēmu uzvaicāt Pārgaujas novada priekšsēdētājam Hārdijam Ventam ar lūgumu sniegt ziņas, kas ir šie uzņēmēji, kas gatavi maksāt līdzvērtīgu atalgojumu arī Latvijā.

Ar Pārgaujas novada Sabiedrisko attiecību speciālistes Jolantas Vaido-Zālītes starpniecību novada priekšsēdētājs sniedza diezgan vispārīgu, izplūdušu atbildu uz maniem jautājumiem un konkrēti nenorādot ne uzņēmumus, ne arī kontaktus.

Šeit publicēju pilnu Pārgaujas novada priekšsēdētāja Hardija Venta epasta atbildi (nerediģētu):

“…

Labdien!

Diemžēl nevarēšu Jums minēt uzņēmumu nosaukumus, jo  to vadītāji informāciju par algu apmēriem nevēlas izpaust. Uzsvaru liekot uz algas lielumi, bieži vakancei piesakās neatbilstošas kvalifikācijas darbinieki, kuri nāk pēc algas, nevis uz darbu. Varu vien minēt, ka  zināmi uzņēmēji, kuriem ir grūtības atrast kvalificētus darbiniekus tādās profesijās kā auto elektriķi, kvalificēti virpotāji, kuriem uzņēmums būtu gatavs maksāt atbilstošas algas.  Arī meža nozarē algas forvarderu un kokvedēju vadītājiem līdzinās algu apmēriem, kuri tiek saņemti strādājot ārvalstīs. Lielas grūtības irlauksaniekiem. Ņemot vērā pašreizējās tehnikas ūsdienīgo tehniku.

…”

Līdz ar to, ikvienam, kuram ir interese atrast labi apmaksātu darbu, būtu labi, ja vērstos pie minētā novada priekšsēdētāja un aicinātu atklāt šos uzņēmējus. Bez tam, “Vienoti novadam”, no kura startēja tagadējais novada priekšsēdētājs 2013.gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanās, programmā par uzņēmējdarbību ir teikts:

Uzņēmējdarbība 
Sadarbosimies ar uzņēmējiem un lauksaimniekiem ceļu infrastruktūras uzlabošanā.  
Sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru un uzņēmējiem veicināsim 
nestrādājošo iesaistīšanos darba tirgū. 
Sadarbosimies un atbalstīsim uzņēmēju iniciatīvas iesaistīties kopējos projektos.

Protams, atbilde ir laba un vispārīga, bet  atstāja tādu kā tukšā politiskā solījuma sajūtu, kurus parasti bārsta pirms vēlēšanām, taču novada amatpersonām būtu jārūpējas un jāreklamā savs novads kā potenciāli vislabākā darba vieta, atklājot piedāvājumus plašākais sabiedrībai, nevis kā tas ir šajā situācijā pēc principa – “Es zinu, bet neteikšu Jums“.
Kamēr šādas ziņas, kas parādās Latvijas medijos, neietvers sevī patiesus apstiprinājumus solījumiem, tie vien kā solījumi paliks, pie kā daļa sabiedrības ir pieradusi un arī politiķim ir labi – ir paspodrināta reputācija, kaut ko pasakot, bet patiesībā neko nepasakot sabiedrībai.

Vai tiešām kvalificētus darbiniekus meklē ārzemēs, piedāvājot līdzvērtīgu algu

Plašu rezonansi lasītāju vidū raisīja 2013.gada 13.augusta ziņa publiskajā telpā, ka kvalificētus darbiniekus meklē ārzemēs, piedāvājot līdzvērtīgu algu tepat Latvijā.

Ar rakstiem var iepazīties:
Apollo, Kvalificētus darbiniekus meklē ārzemēs, piedāvājot līdzvērtīgu algu, 13.08.2013
Diena, Mazajos novados nav kas strādā, 13.08.2013

Manu uzmanību piesaistīja Pārgaujas novada priekšsēdētājs Hārdijs Vents, kurš starpcitu piemin, ka ir zināmi uzņēmēji, kuri gatavi maksāt kvalificētiem speciālistiem tik pat lielu algu, kādu viņi saņem ārzemēs, lai atsauktu mājās.

Lai pārliecinātos par labajām vakancēm un ka tas tā tiešām ir, ieskatījos publiski pieejamās interneta vietnēs:
Pārgaujas novada vakances, 13.08.2013
Pārgaujas novada sludinājumi, 13.08.2013
CV Online, 13.08.2013

Diemžēl neatradu nevienu vakanci, kas apstiprinātu Pārgaujas novada priekšsēdētāja vārdus un tāpēc nolēmu uzjautāt nosūtot epastu novadam un pašam priešsēdētājam ar sekojošu vēstules saturu:

Nosūtīts uz epastu:
pargaujasnovads@pargaujasnovads.lv
hardijs.vents@pargaujasnovads.lv

Labdien!

Atsaucoties uz šodienas (13.08.2013) publikācijām Latvijas interneta medijos
Mazajos novados nav kas strādā
http://www.diena.lv/latvija/novados/mazajos-novados-nav-kas-strada-14020201
Kvalificētus darbiniekus meklē ārzemēs, piedāvājot līdzvērtīgu algu
http://www.apollo.lv/zinas/kvalificetus-darbiniekus-mekle-arzemes-piedavajot-lidzvertigu-algu/581364
Pārgaujas novada priekšsēdētājs Hārdijs Vents piemin, ka ir zināmi uzņēmēji, kuri gatavi maksāt kvalificētiem speciālistiem tik pat lielu algu, kādu viņi saņem ārzemēs, lai atsauktu mājās.
Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju sekojošas interneta vietnēs

http://www.pargaujasnovads.lv/lv/vakances/
http://www.pargaujasnovads.lv/lv/sludinajumi/
http://www.cv.lv/darba-sludinajumi/cesu-raj
nav iespējams atrast nevienu vakanci, kas ļautu uzzināt par šādu vakanču esamību un līdz ar to lūdzu Jūs, kā novada priekšsēdētājam padalīties ar Jums pieejamo informāciju šajā jautājumā.
Būšu ļoti pateicīgs par sniegtajiem kontaktiem, kurus Jūs pieminējāt publicētajos rakstos.

Ceru uz drīzu atbildi,
…

Pēc atbildes saņemšanas no Pārgaujas novada priekšsēdētāja, nopublicēšu atbildi!

Prognozes par Jēkabpils pašvaldības vēlēšanu rezultātiem

Šīs prognozes ir tikai mans subjektīvais vērtējums un nav balstīts uz īpašām partiju aizkulišu izzināšanām, socioloģiskām aptaujām vai partiju priekšvēlēšanu stratēģiju analīzēm.

            Tātad – manas prognozes ir sekojošas (sarindotas pēc visvairāk prognozētajām nodotajām zīmēm)  un sliecos domāt, ka nākamais domes sastāvs būs mazāk sadrumstalots kā šobrīd esošais:

1. Jēkabpils reģionālā partija – 5 mandāti
2. Latvijas Zaļā partija – 2 mandāti
3. Latvijas Zemnieku savienība – 2 mandāti
4. Saskaņas centrs – 2 mandāti
5. Vienotība – 2 mandāti
6. Vienoti Latvijai – 0 mandāti
7. Visu Latvijai! – TB/LNNK – 0 mandāti
8. PCTVL – 0 mandāti
9. Reformu partija – 0 mandāti

 Manuprāt ir grūti prognozēt, kura no partijām – Vienoti Latvijai, Visu Latvijai!-TV/LNNK vai PCTVL spēs pārvarēt 5% barjeru. Ja kāda no šīm partijām arī spēs pārvarēt likumā noteikto 5% barjeru, tad no viena deputāta mandāta vietas var nākties šķirties kādai no prognozēs mandātus ieguvušajiem sarakstiem. Pēc šāda scenārija prognozēju, ka viens mandāts mazāk būtu Jēkabpils reģionālajai partijai vai arī Vienotībai.

Par latviešu valodu biznesa vidē

   Sandra Kalniete Facebook sociālajā tīklā rakstīja sekojošo par latviešu valodas lietojamību biznesa un kultūras vidē:

…

“Pārsteigums, pārsteigums! Tikko biju ForumCinemas un piedzīvoju divvalodību darbībā. Kā gaidamo filmu reklāmu, tā arī manis skatītās filmas titri bija latviešu un krievu valodā… Interesanti, kādā virzienā iet integrācija? Iespaids, ka centīgi atgriežamies pie padomju laika divvalodības. Toreiz teicām, ka to mums uzspiež “viņi”. Tagad tas notiek brīvprātīgi. Man tas liekas nožēlojami, jo apliecina tipisku postkoloniālo domāšanu un nacionālo mazvērtības sajūtu.”

   Vēlos izteikt savu viedokli, ka bizness ir bizness, nevis politika. Biznesā nav svarīgi, ar kādas valodas palīdzību tiek nopelnīta nauda (lati, euro, dollāri, vienalga), svarīgākais ir tas, ka no šīs nopelnītās naudas tiek maksāti nodokļi Latvijas valsts pamatfunkciju nodrošināšanai.

No Sandras Kanietes rakstītā es varu secināt, ka arī birojos būtu jāaizliedz komunicēt angļu vai krievu valodā ar ārzemju biznesa partneriem. 

Latvijā biznesa darba valoda vienmēr būs LAT, RUS un ENG un šajā gadījumā kino subtitri vairākās valodās ir tikai paņēmiens biznesā, kā pārdot produktu (šajā gadījumā filmu) plašākam patērētāju lokam. Ja reiz tirgus pieprasa subtitrus vairākās valodās, tad sakne jāmeklē kur citur, patērētāju uzvedības modeļos.

 

Ja vēlamies stiprināt latviešu valodu, tad tas jāsāk ir ar pašiem sevi, ar patriotisku audzināšanu bērniem, gan pirmskolas vecumā, gan skolas vecumā un valstij paralēli nodrošinot dotāciju grāmatām, filmām latviešu valodā, jo jau sen vērojam tendence, ka pašas labākās grāmatas un filmas tomēr ir svešvalodās un ja kāda grāmata ir latviešu valodā, tad tā ir neadekvāti dārga.