Interesants aprēķins par nodokļu apmēriem

Kādu dienu draugs man pajautāja – Cik valsts saņem no manas darba algas? Viennozīmīgi precīzas atbildes, protams, nebija. Taču, lai mēģinātu rast atbildi uz uzdoto jautājumu, tika veikts neliels, bet interesants aprēķins par nodokļu apmēriem. Cilvēki, kuri kaut nedaudz saprot grāmatvedību, protams, teiks, ka aprēķini ir ļoti neprecīzi, taču mans mērķis šoreiz ir gūt vispārēju priekšstatu par to, cik tad valsts no manas darba algas iekasē tiešos un netiešos nodokļos.

Un tā aprēķins ir sekojošs:

Darbiniece Ilze saņem algu 400.00 Ls mēnesī bruto. Neapliekamais minimums sastāda 35.00 Ls. Ilzes apgādībā ir viens apgādājamais (atvieglojums par to pienākas 63.00 Ls apmērā). Saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu, darba devējs no viņas algas ietur un pats vēl piemaksājot nomaksā valstij sekojošus nodokļus:

1. Darba devēja (DD) Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas(VSAOI) – 24.09 % jeb 400.00 Ls x 24.09 %= 96.36 Ls.

2. Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva = 0.25 Ls

3. Darba ņēmēja VSAOI 9 % jeb 400 Ls x 9 % = 36.00 Ls

4. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) bāze – 400.00 Ls – 36.00 Ls – 35.00 Ls – 63.00 Ls = 266.00 Ls

Maksājamais IIN budžetā sastāda= 266.00 Ls x 26 % = 69.16 Ls

5. Ilze saņems „uz rokas” 400.00 Ls – 36.00 Ls – 69.16 Ls = 294.84 Ls

6. Valsts tiešajos nodokļos ir iekasējusi: 96.36 Ls + 0.25 Ls + 36.00 Ls + 69.16 Ls = 201.77 Ls

7. Par savu algu Ilze pērk produktus un pakalpojumus, kuros visos ir ietverts PVN 21%

294.84 Ls – 294.84/1.21 = 51.17 Ls – tāda ir PVN summa, ko Ilze atstāj veikalos.

8. Tādējādi par produktiem un pakalpojumiem Ilze reāli samaksā

294.84 Ls – 51.17 Ls = 243.67 Ls

9. Mēs visi jau labi zinām, ka gandrīz jebkura produkta un pakalpojuma cenās ir arī ietverts zināms nodokļu apmērs – produkta izejvielu ražotāju darbinieku algu nodokļi, uzņēmumu ienākuma nodokļi, daudzi citi nodokļi. Mūsu aprēķinam pieņemsim, ka šie nodokļi sastāda vidēji tikai 40 % no galaproduktu un pakalpojumu cenas, ko Ilze ir iegādājusies par savu darba algu. No tā izriet, ka nodokļos papildus tiek nomaksāti 243.67 Ls x 40% = 97.47 Ls

Par pašiem produktiem un pakalpojumiem Ilze ir samaksājusi 243.67 Ls – 97.47 Ls = 146.20 Ls

10. Kopsavilkums

10.1. Darba devējs par Ilzes darbu ir samaksājis: 400.00 Ls + 96.36 Ls + 0.25 Ls = 496.61 Ls

10.2. Par produktiem un pakalpojumiem Ilze ir samaksājusi – 146.20 Ls

10.3. Valsts tiešajos nodokļos ir iekasējusi – 201.77 Ls

10.4. Valsts netiešajos nodokļos ir iekasējusi – 51.17 Ls + 97.47 Ls = 148.64 Ls

10.5. Kopā valsts no Ilzes saņem 201.77 Ls + 148.64 Ls = 350.41 Ls

10.6. Lai darba devējs samaksātu Ilzei darba algu, viņai uzņēmuma labā ir jānopelna vismaz 400 Ls (bruto alga) + 96.36 Ls (darba devēja VSAOI) = 496.36 Ls + PVN 21% jeb 104.29 Ls = 600.90 Ls

Tātad, lai darbiniekam ar vienu apgādājamo izmaksātu uz rokas 294.84 Ls, darba devējam jāpārskaita valsts kasē 600.90 Ls – 294.84 Ls = 306.06 Ls.

Gala rezultātā sanāk, ka no viena cilvēka darba un viņa iepirkšanās valstij katru mēnesi nodokļos tiek samaksāts aptuveni 454,70 Ls (aprēķinos netika iekļauts akcīzes nodoklis, uzņēmuma ienākuma nodoklis u.c. nodokļi, kas šo ciparu padarītu vēl lielāku).

Un tātad – Vai Jūs minētā aprēķina rezultāti pārsteidz? J

Apslēptas mantas meklējumos jeb Geokešings – spēle ar noslēpumu

Apslēptas mantas meklējumos
Geokešings – spēle ar noslēpumu

Arī mūsdienās ikvienam ir iespēja izmēģināt spēkus apslēptās mantas meklējumos. Ir dzirdēts par dažādām orientēšanās piedzīvojumu sacīkstēm, kur jānonāk kontrolpunktos, jāizpilda dažādi uzdevumi, tā gūstot punktus. Geokešings (geocaching latiešu v. geokešings ir slēpņošana) ir spēle, kurā ir jāmeklē slēpņi jeb „apslēptie dārgumi”. Ar to jau kādu laiku nodarbojas jēkabpilietis Viktors Vilkaušs.
Zināms, ka spēle radusies ASV 2000. gadā, kad kāds Deivs Almers, mežā noslēpis pirmo kastīti, internetā publicējis tās koordinātas, aprakstu un pārējiem piedāvāja iespēju meklēt. Pēc pāris dienām radās vēl vairāki slēpņi un arī spēles lapa internetā.

Atradums ir jāpiereģistrē

Šo spēli cilvēki spēlē dabā un pa visu pasauli. Jau pāris gadus tā ir arī Latvijā. V. Vilkaušs stāsta, ka galvenais spēles uzdevums ir pēc internetā publicētām GPS koordinātām meklēt „apslēptos dārgumus”- kastīti, kurā atrodas zīmulis, dažādi sīki suvenīri un piezīmju blociņš, kurā jāpierakstās atrašanas brīdī. – Dalībnieki paslēpj kastītes tādās vietās, lai cilvēkiem meklējot kastīti, būtu iespēja apskatīt arī kādus nozīmīgus objektus, kultūrvēsturiskas vietas, ģeogrāfiskus objektus. Katrai apslēptai kastītei tiek dots arī nosaukums. Spēles informācijas apmaiņa notiek interneta vietnēwww.geocaching.com kur publicē slēpņu koordinātas, to aprakstus un interesantākās fotogrāfijas no attiecīgās vietas. Brīdī, kad esi atradis slēpni, noteikti savs „atradums” jāpiereģistrē arī šajā interneta lapā. Var pievienot arī savas atsauksmes, komentārus un, protams, īsu aprakstu par to, kādi piedzīvojumi bijuši meklēšanas laikā. Reģistrējot atrastos slēpņus internetā, veidojas noteikta personīgā statistika par to, cik esi atradis, kādas sarežģītības tie bijuši un šī informācija parādās pie spēles dalībnieka profila statistikas, – stāsta V. Vilkaušs. Viņš par spēli uzzinājis pirms diviem gadiem kādā interneta blogā, taču to tā pa īstam uzspēlēt pamēģinājis tieši pirms gada, un kopš tā brīža geokešings ir neatņemama viņa dzīves sastāvdaļa. – Esmu atradis jau gandrīz 200 dažādas sarežģītības pakāpes slēpņus gan Latvijā, gan ārpus tās. Nepieciešamākais, lai spēlētu šo spēli, ir rokas GPS ierīce, kurā ievadot slēpņu koordinātas, var doties dārgumu meklējumos. Spēles pirmsākumi man izvērtās salīdzinoši sarežģīti, jo kā pirmā meklēšanas ierīce, kalpoja auto navigācija, taču kā izrādījās, šajā spēlē ir nepieciešams daudz precīzāks aparāts. Un tāda jauna GPS ierīce nemaz tik dārgi nemaksā, – pastāsta jēkabpilietis.

Pie precīzām koordinātām ir jānonāk

Visi slēpņi ir iedalīti grūtības pakāpēs, tā izlicējam novērtējot, cik viegli vai grūti katru no tiem atrast, cik viegli vai grūti tam piekļūt, piemēram, cik šķēršļu jāpārvar, cik augstu kastīte atrodas. Atkarībā no grūtības pakāpes tiem piešķir no vienas līdz piecām zvaigznītēm, kas arī uzrādās spēles portālā pie slēpņa apraksta. Viena zvaigznīte nozīmē, ka šim slēpnim var piekļūt arī cilvēks ar pārvietošanās ierobežojumiem, bet, ja ir divas, tad var gadīties, ka būs jāpakāpjas, jāpastiepj roka, vai kā tamlīdzīgi. – Ir slēpņi, pie kuriem piekļūšana ir salīdzinoši viegla, bet ir arī tādi, pie kuriem, lai piekļūtu, ir nepieciešams papildu aprīkojums vai ekipējums: laiva, kāpšanas virves u.c. Taču šādi slēpņi paredzēti jau ekstrēmākiem spēlētājiem un tas paliek katra paša ziņā, cik tālu esi gatavs iet un cik ekstrēmus slēpņus esi gatavs atrast, – saka Viktors.
Viens no slēpņu veidiem ir pat tāds, kuru nav iespējams atrast uzreiz pēc publicētajām koordinātēm, bet ir pamatīgi jāpastrādā – jāatrisina viens vai vairāki savstarpēji saistīti uzdevumi, jāapmeklē vairākas noteiktas vietās, jāveic konkrēts maršruts un tikai tad, saliekot kopā visu uzdevumos iegūto informāciju, ir iespēja iegūt slēpņa gala koordinātas pēc autora izstrādātās formulas. – Jāteic no pieredzes, ka ir tādi slēpņi, kas padodas ļoti ātri, taču ir arī tādi, kurus joprojām neesmu atrisinājis vai atšifrējis, un tikai tāpēc, ka neesmu „atkodis” kādā šifrā paslēptas koordinātas, – atzīst spēlētājs no Jēkabpils.

Monētu vai suvenīru „ceļotāji”

Slēpņu kastītes mēdzot būt dažādu izmēru, sākot ar uzpirksteņa lieluma līdz pat čemodāna cienīgam izmēram. Vispateicīgākās tomēr esot plastmasas pārtikas kārbiņas, kuras var hermētiski noslēgt un tajās netiek iekšā mitrums.
Katrā kastītē obligāti ir jābūt piezīmju blociņam, kurā slēpņa atradēji pierakstās, zīmulim, lai būtu ar ko pierakstīties blociņā, zīmuļa asināmajam un spēles īsam aprakstam dažādās valodās, lai nejaušs kastītes atradējs to nesabojātu vai neiznīcinātu. Kastītē arī mēdz ievietot dažādus suvenīrus ar kuriem spēles dalībnieki var apmainīties, piemēram, monētas, dažādas nozīmītes, piekariņi. Parasti ja spēles dalībnieks kaut ko no slēpņa paņem, tad vēlams ievietot kaut ko pretī. – Man kā monētu kolekcionāram, tā bija iespēja tikt pie dažām eksotiskākām monētām. Bez visiem šiem suvenīriem, slēpņos mēdz būt arī „ceļotāji”. Tās ir monētas vai īpaši suvenīri ar unikālu identifikācijas numuru un īpašnieka pievienotu aprakstu, kas šis ir par ceļotāju un kāds viņam ir ceļošanas mērķis. Piemēram, ir tādi ceļotāji, kas ceļo tikai pa Latviju. Citam savukārt ir mērķis nokļūt līdz Austrālijai un atgriezties atpakaļ. Šos ceļotājus, spēles dalībnieki izņem no viena slēpņa un kad dodas atrast nākamo – tad šo ceļotāju noliek jau jaunā vietā. Un tā tie ceļo pa pasauli. Pagājušajā gadā arī Latvijai ir izveidotas savas ceļojošās ģeomonētas – 250 vienības, no kurām manā īpašumā ir veselas piecas. Viena monēta ceļo kopā ar mani, bet pārējās drīz dosies tuvos un tālos ceļojumos pa pasauli, – izstāsta V. Vilkaušs.
Interesanti ir tas, ka ceļojuma maršrutus var vērot internetā. Jēkabpilietis atzīst, ka spēle padarījusi viņa ikdienu daudz interesantāku, jo ikreiz, kad dodas darba komandējumā vai atpūtas ceļojumā, viņš noteikti ielūkojas spēles interneta lapā, lai saplānotu braucienu netradicionālu. – Plānot maršrutu, lai atrastu slēpņus, noteikti ir vērts, jo, pateicoties šai spēlei, esmu atklājis daudz interesantu vietu, kurām ikdienā braucu garām. Tūristiem kā apskates objekti tie arī parasti netiek piedāvāti, bet tai pašā laikā ir apskates cienīgi. Tāpēc, garlaicīgi nekad nav. Jāteic, ka uz ielas nevienu, kurš ar šo spēli nodarbojas, nav iespējams pazīt. Dažiem aktīvistiem uz automašīnām ir speciālas atpazīšanas „geocaching” uzlīmes, – teic spēlētājs no Jēkabpils un piebilst, ka galvenais spēles noteikums ir šis: „spēles dalībniekiem „apslēptie dārgumi” ir jāatrod tā, lai neviens no malas to nezinātu un neredzētu.

Dzīve kļūst interesantāka un raibāka
Apslēptas mantas meklēšana – tas skan mazliet avantūristiski. Prātā nāk fantastikas un piedzīvojumu romāni un filmas. Tas nāk no bērnības?

Viktors Vilkaušs (V.V.): – Domāju, ka ikviens no mums reiz ir lasījis aizaujošus stāstus par to, ka kaut kur ir apslēpta dārgumu lāde un pēc nostāstiem vai sarežģītu uzdevumu risināšanas, varoņi dodas meklēt šos dārgumus. Kad uzzināju par spēli, sākumā nodomāju, kas gan tā par spēli, kad tiek iedotas jau precīzas norādes, kur manta noslēpta. Taču pirms gada, nolēmu, ka tomēr jāpamēģina atrast apslēptā manta. Pamēģināju un aizrāvos ar šo spēli. Sākot nopietnāk pievērsties apslēptās mantas meklējumiem, varu apgalvot, ka ir arī tādi apslēptās mantas meklējumu cienīgi uzdevumi, ka tiešām brīžiem prātā nāk piedzīvojumu romāni un filmas.

– Vai šajā spēlē gūst tikai punktus pašam sev par prieku, vai tos arī summē un kaut kā sacenšas, piemēram, reitinga veidā vai kā citādi? Kāds no tā labums, ka tu kaut ko atrodi?

V.V.: – Protams, reģistrējot savus atradumus, veidojas noteikta statistika par to, cik šādus slēpņus esi atradis, kādas sarežģītības tie ir. Tas viss kopā summējas. Spēles dalībnieki ir dažādi, citi ar to nodarbojas tikai prieka pēc, citi sacenšas ar sava statistikas reitinga celšanu salīdzinot ar citiem spēlētājiem. Pats, gada laikā esmu atradis gandrīz 200 dažādas sarežģītības pakāpēs slēpņus.
Jāteic, ka doties meklēt apslēpto mantu, nenozīmē tikai labu brīvā laika pavadīšanu, bet tā reizē mēdz būt izglītojošs, erudīcijas un attapības uzdevumu pilns ceļojums un pats interesantākais – var apceļot tuvākas vai tālākas zemes apskatot visinteresantākās vietas.

– Kādas ir sajūtas, kad kaut ko izdodas atrast šajā spēlē?

V.V.: – Sevišķi labas sajūtas ir tad, kad izdodas atrast pašu sarežģītāko pakāpju slēpņus, kur bieži vien, lai atrisinātu uzdevumus, ir jāizlasa kāda piedzīvojumu grāmata vai jāizspēlē kāda maza datorspēle, vai vienkārši jāveic kāds noteikts maršruts, kur apslēptas zināmas norādes par iespējamo slēpņu atrašanās koordinātām. Tā esmu izlasījis jau vairākas grāmatas, tikai, lai iegūtu atbildes uz jautājumiem., Ir nācies atsvaidzināt atmiņā ne tikai augstāko matemātiku, bet arī iemācīties pareizi meklēt informāciju, noskaidrot kāda veida šifrā noslēptas koordinātas.
Protams, patiess gandarījums ir bijis par tiem sarežģītājiem slēpņiem, kuri rokā nav devušies ilgstoši.

– Tu pats tikai meklē vai arī ierīko slēpņus?

V.V.: – Jā, es ne tikai meklēju slēpņus, bet esmu arī dažus tādus izveidojis. Drīzumā paredzēts tuvākajā apkārtnē izvietot vēl dažus, jo nu ir iegūta pietiekama pieredze par to, kā tos sagatavot, kā noslēpt un padarīt nepamanāmus nejaušiem atradējiem. Jo profesionāli sagatavots slēpnis vai uzdevums padara šo spēli interesantāku citiem spēles dalībniekiem. Tas arī ir svarīgs spēles nosacījums. Tāpēc, pirms izveidot kādu slēpni, ir jāpadomā, cik interesants tas šķitīs citiem spēles dalībniekiem.
Starp citu, pirmo slēpni Latvijā, 2002. gadā, izvietojis toreizējais ASV vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons, kas arī ir spēles aizsākums Latvijā. Kopš tā laika, spēlētāji Latvijā izvietojuši jau 832 slēpņus un kopumā visā pasaulē šādu slēpņu skaits ir tuvu 850 tūkstošiem.

– Cik bieži tu kaut ko meklē/atrodi?

V.V.: – Noteikti brīvdienas ir tās dienas, kad visbiežāk tiek veltīts laiks šai nodarbei. Ļoti bieži, dodoties darba braucienos vai komandējumos, es izpētu maršrutus, varbūt pa ceļam vai galamērķī brīvajā laikā var atrast kādu slēpni. Ir gandarījums apvienot bieži vien lietderīgo ar patīkamo. Līdz ar to jebkurš brauciens, ceļojums vai ikdiena ir daudz raibāka un piedzīvojumiem bagātāka.

– Interesantākā vai pārsteidzošākā vieta, kur esi kaut ko atradis?

V.V.: – Ļoti interesantas šķiet tādas vietas, kā bijušās PSRS armijas dažādās bāzes jeb precīzāk, vietas, kas no tām palikušas pāri. Ļoti interesanta vieta, slēpņa piekļuves sarežģītības dēļ, šķiet, ir Kolkas bāka, kur ar laivu no paša raga jādodas jūrā.
Pie Cēsīm ir kāds slēpnis, kuru, lai atrastu, ir jādarbojas komandā vairākiem cilvēkiem, kur katram savā vietā vienlaicīgi jāatrisina dažādi uzdevumi. Jāteic, ka ikviens kvalitatīvi sagatavots slēpnis būs interesants.

– Izstāsti kādu jokainu vai smieklīgu atgadījumu no spēlēšanas prakses!

V.V.: – Spēlējot spēli, ar mani diezgan bieži gadās kāds kuriozs. Sevišķi Lietuvā. Bija gadījums, kad devos apmeklēt kādu partizāņu bunkuru. Karte bija atstāta mājās un plašajos Lietuvas mežu ceļos nedaudz apmaldījāmies. Acīmredzot ar savu maldīšanos bijām nobiedējuši vietējos iedzīvotājus, jo kad atradām ceļu ārā no meža, mums sekošanu uzsāka kāda automašīna, kas, kā beigās izrādījās, bija policijas auto. Policisti mūs apturēja un, izbrīnījušies par ciemiņiem no Latvijas, jautāja pēc mūsu vizītes mērķa mežā: – Za gribami iz Latvii sjuda ezdjili?
Kuriozi gadās arī tad, kad nepareizi pieraksti koordinātas. Tā arī gadījās, kad braucu meklēt kādu slēpni pie Ignalinas atomelektrostacijas. Kļūdainās koordinātas mani aizveda uz vietu, kur parasti tūristi īsti nedrīkst atrasties. Acīmredzot ar šo savu kļūdu sacēlu trauksmi stacijas drošības dienestos.

– Vai tu sevi uzskati par numismātu? Kādas monētas tu krāj?

V.V.: – Ar numismātiku iepazinos tad, kad sāku spēlēt geokešingu. Tā ar laiku, sāku interesēties vairāk arī par šo nodarbi. Sevi neuzskatu par aktīvu numismātu, taču ik pa reizei nelaižu garām iespēju tikt pie kādas interesantas monētas vai to kolekcijām. Sevišķi interesē pirmskara Latvijas monētas un arī PSRS monētas un banknotes. Īpaši neveltot laiku šai nodarbei, ir apkopoti gandrīz visi to nomināli, tai skaitā jubilejas monētas, kas apgrozībā parasti nav tikušas laistas. Īpaši varu izcelt 17-18. gs cariskās Krievijas sudraba un zelta rubļus.
Īpaši uzmanību veltu retām sudraba un zelta monētām, jo tas ir arī labs naudas investīciju veids.
Lai Latvijā sazinātos par spēli un apspriestos ar citiem spēles dalībniekiem par saviem piedzīvojumiem, pieredzi, ieteikumiem, ir izveidots forumswww.geoforums.lv.

Sveicināti!

Kopš šī brīža manus rakstus un citāda veida informāciju par mani varat lasīt šajā blogā! 🙂
Esmu apkopojis vienuviet visus iepriekš publicētos rakstus un intervijas ar mani!