Arhīvs

Archive for the ‘Dažādi’ Category

Pārceļos uz citu hostingu ;)

Jurģi manai vietnei uz jaunu hostingu!
No WordPress.com uz WordPress.org ir iespējams pārnest visu saturu, bet ne dizainu un izkārtojumu, tāpēc būs nepieciešams nedaudz laiks, lai sakārtotu lapu pēc migrācijas veikšanas. Iemīļoto dizaina tēmu INove tomēr izdevās arī pārcelt.
Ieraksti šajā vietnē vēl kādu laiku saglabāsies, taču netiks vairs aktualizēta! Tad nu jāpārslēdzas uz jauno vietni 😉

migration-button

Advertisements
KategorijasDažādi

Priecīgus Ziemassvētkus!

Novēlu, lai zem eglītes, pie kuras Tu skaitīsi savu dzejoli, būtu trīs atslēdziņas: Veselībai, Mīlestībai, un Laimei! Gaišus un Ģimeniskus svētkus!

71243177

Par latviešu valodu biznesa vidē

450px-Latvaldialekti   Sandra Kalniete Facebook sociālajā tīklā rakstīja sekojošo par latviešu valodas lietojamību biznesa un kultūras vidē:
“Pārsteigums, pārsteigums! Tikko biju ForumCinemas un piedzīvoju divvalodību darbībā. Kā gaidamo filmu reklāmu, tā arī manis skatītās filmas titri bija latviešu un krievu valodā… Interesanti, kādā virzienā iet integrācija? Iespaids, ka centīgi atgriežamies pie padomju laika divvalodības. Toreiz teicām, ka to mums uzspiež “viņi”. Tagad tas notiek brīvprātīgi. Man tas liekas nožēlojami, jo apliecina tipisku postkoloniālo domāšanu un nacionālo mazvērtības sajūtu.”
   Vēlos izteikt savu viedokli, ka bizness ir bizness, nevis politika. Biznesā nav svarīgi, ar kādas valodas palīdzību tiek nopelnīta nauda (lati, euro, dollāri, vienalga), svarīgākais ir tas, ka no šīs nopelnītās naudas tiek maksāti nodokļi Latvijas valsts pamatfunkciju nodrošināšanai.
No Sandras Kanietes rakstītā es varu secināt, ka arī birojos būtu jāaizliedz komunicēt angļu vai krievu valodā ar ārzemju biznesa partneriem. 
Latvijā biznesa darba valoda vienmēr būs LAT, RUS un ENG un šajā gadījumā kino subtitri vairākās valodās ir tikai paņēmiens biznesā, kā pārdot produktu (šajā gadījumā filmu) plašākam patērētāju lokam. Ja reiz tirgus pieprasa subtitrus vairākās valodās, tad sakne jāmeklē kur citur, patērētāju uzvedības modeļos.
 
Ja vēlamies stiprināt latviešu valodu, tad tas jāsāk ir ar pašiem sevi, ar patriotisku audzināšanu bērniem, gan pirmskolas vecumā, gan skolas vecumā un valstij paralēli nodrošinot dotāciju grāmatām, filmām latviešu valodā, jo jau sen vērojam tendence, ka pašas labākās grāmatas un filmas tomēr ir svešvalodās un ja kāda grāmata ir latviešu valodā, tad tā ir neadekvāti dārga.

 

Priecīgus Ziemassvētkus, Draugi!!!

20121224111202-108522_ChristmasCandlelightss1Ceļš nekļūst īsāks mums no labiem vēlējumiem,
Un arī nesamais par gramu vieglāks nepaliek,
Bet labo vēlējumu ceļā ātrāk uzzied ievas
Un ziema mīkstām, siltām pārslām snieg.

Priecīgus šos Ziemassvētkus, Draugi!!!

KategorijasDažādi Birkas:,

Aizsargāts: Kad vecāki nespēj savstarpēji vienoties…

26/10/2011 Ievadi paroli, lai apskatītu komentārus.

Šis saturs ir aizsargāts ar paroli. Lai to apskatītu, lūdzu, ievadiet savu paroli zemāk:

KategorijasDažādi

Par Jēkabpils pašvaldības komunikāciju sociālajos tīklos

Ir pagājis pietiekamis ilgs laiks, kopš pēdējo reizi izdarīju kādu ierakstu savā blogā. Nemeklēšu attaisnojumus tam, kādēļ tā, taču manu vēlmi atsākt publicēt savus rakstiņus un citāda veida informāciju blogā aktualizēja universitātes lekciju temats par komunikāciju publiskajā pārvaldē.

Zem manas izpētes lupas šoreiz nokļuva Jēkabpils pilsētas pašvaldība un tās iestādes jeb precīzāk – viņu aktivitāšu sociālajos tīklos izpēte.

Tātad – veicu informācijas analīzi par Jēkabpils pilsētas pašvaldības un tās iestāžu kominikāciju sociālajos tīklos, kuru ieguvu no publiski pieejamās informācijas dažādos internet resursos, t.sk. pašos sociālajos tīklos.

Komunikācija sociālajos tīklos Jēkabpils pilsētas pašvaldībai un tās iestādēm ir līdz šim vēl neapgūta iespēja publiskajā komunikācijā. Iespējams, informācijas tehnoloģiju attīstības ietekmē ir dažas iestrādes, tača tās pagaidām ir ļoti vājas un neattīstītas.

Veicot informācijas analīzi, tika secināts, ka aktīvākā sociālo tīklu lietotāja no Jēkabpils pilsētas pašvaldības iestādēm ir Jēkabpils pilsētas Kultūras pārvalde, kas sociālajā tīklā Draugiem.lv izveidojusi domubiedru grupu „Kultūras un izklaides pasākumi Jēkabpilī – Kultūras pārvalde”, apvienojot 101 biedru.

Jēkabpils pilsētas Kultūras pārvade arī ir izveidojusi savu profilu „JKPKULTURA”  YouTube.com vietnē un publicējusi 6 video sižetus, kuros stāsta par aktualitātēm Jēkabpils pilsētas kultūras dzīvē. Video sižeti tapuši sadarbībā ar Vidusdaugavas televīziju un informācija tiek atjaunota vidēji 2 reizes mēnesī. Profils „JKPKULTURAyoutube.com reģistrēts 28.02.2011.

Savukārt Twitter.com profils „@JKP_kultura” reģistrēts 2010.gada nogalē un tam (uz 24.05.11. pl.09.30) ir 116 sekotāju. Līdz šim ierakstīti 204 tvīti, pirmais tvīts ierakstīts 2010. gada 10. augutā. Ierakstu regularitāte ir 1 līdz 2 reizes nedēļā, lielākoties nedēļas sākumā, kas satur informāciju par dažādiem kultūras pasākumiem. Tika novēroti arī tvīti nedēļas nogalēs, kas domājams ir informācijas atgādinājums potenciālajiem kultūras pasākumu apmeklētājiem, kuri vēl nav pieņēmuši lēmumu kultūras pasākumu apmeklēšanai Jēkabpils pilsētā.

Krustpils pils sociālajā tīklā Draugiem.lv ir izveidojusi atsevišķu informatīvo lapu, kurā publicēta teika par Krustpils pili (26.02.2010), lapā pieejamā informācija: adrese, atrašanās vieta kartē, darba laiks, kontaktinformācija, tiešsaistes adrese uz mājas lapu internetā, īss apraksts par kultūras objekta pievilcību. Tāpat Krustpils pils lapā draugiem.lv publicētas 2 bilžu galerijas. Kopumā apvienoti 137 fani. Sadaļa „Runā” ir tukša.

Jēkabpils Galvenā bibliotēka savu profilu „@Jekabpils GB” reģistrējusi Twitter.com (2010.gada rudens). Tajā ir tikai viens tvīts, kas ierakstīts 10.09.2010. Profilam ir 20 sekotāju.

Atsevišķas Jēkabpils pilsētas pašvaldības izglītības iestādes ir reģistrējušas savus profilus sociālajā tīklā Facebook.com, kas ir neaktīvi, jo nenotiek komunikācija, un domubiedru grupas Draugiem.lv, kur vērojama maznozīmīga aktivitāte.

Jēkabpils pilsētas domes deputātu aktivitātes Twitter.com un citos sociālajos tīklos nav novērotas, lai arī atsevišķu deputātu profili ir izveidoti.

No analīzes ir secināms, ka pašvaldībai un tās iestādēm nav vienotas kārtības un noteikumu kā notiek komunicēšana sociālajos tīklos un visas līdzšinējās aktivitātes saistītas ar atsevišķu pašvaldības darbinieku personīgajām inicatīvām.

Sociālie tīkli nodrošina pietiekami labu atgriezenisko saiti ar sabiedrību un tāpēc mans ieteikums Jēkabpils pilsētas pašvaldībai būtu izstrādāt vienotu kārtību kādā iestādes komunicē sociālajos tīklos pievēršot pietiekamu lielu uzmanību pašam komunikācijas procesam,  tās saturam un kvalitātei. Aktivitāšu izvēršana sociālajos tīklos pilnveidotu pašvaldības un tās iestāžu iespējas informēt sabiedrību par ikvienu aktualitāti pietiekami operatīvi.

Jēkabpils pilsētas pašvaldība, š.g. aprīlī ir izveidojusi sabiedrisko attiecību nodaļu uz kuras vadītāja vietu tika izsludināts iekšējs konkurss. Minēšu dažus darba pienākumus, kas ietilpts minētās nodaļas vadītāja pienākumos –

  • Plānot, koordinēt un pārraudzīt pašvaldības darbību ārējo sakaru īstenošanā;
  • Izveidot pašvaldības tēlu un rūpēties par tā pilnveidi, veidot pašvaldībai labvēlīgu informācijas vidi;
  • Pārvaldīt attiecību veidošanu ar plašsaziņas līdzekļiem;
  • Plānot, konsultēt, vadīt un koordinēt sabiedrības informēšanas kampaņas; pārzināt sabiedriskās domas veidošanas un pašvaldības auditorijas specifiku.

Mani priekšlikumi ir sekojoši:

  1. Sadarbībā ar sabiedrisko attiecību nodaļas vadību tiek veikta sabiedriskās domas noskaidrošana (vienkārša respondentu aptauja) par pašvaldības un tās iestāžu aktivitāšu izvēršanu sociālajos tīklos nepieciešamību un noskaidrot, kāda veida aktivitātes vietējie iedzīvotāji vēlas redzēt.
  2. Izejot no aptaujas rezultātiem, izstrādāt pašvaldības un tās iestāžu kopējo kārtību, kā un kuros sociālajos tīklos notiek komunikācija. Visām darbībām jābūt strukturētām, hiearhiskām un loģiskām.
  3. Ir jānosaka atbildīgā amatpersona vai darbinieks, kurš (-a) ir atbildīgs (-a) pašvaldības vārdā par komunikāciju sociālajos tīklos un atgriezeniskās saites uzturēšanā ar sociālo tīklu lietotājiem. Mans priekšlikums – sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs, kura amata aprakstā ir jāiekļauj tiešie pienākumi saistībā ar sociālajiem tīkliem.
  4. Rosināt izmantot sekojošus sociālos tīklus:
  1. Twitter.com – operatīva 140 zīmju ziņu publicēšana. Pilnveidos iespēju ātrākai ziņu nodošanai profila sekotājiem. Efektīvs palīglīdzeklis publicētās informācijas pilsētas oficiālajā mājas lapā popularizētājs, atgādinātājs.
  2. Draugiem.lv – Pašreiz Latvijā populārākais sociālais tīkls. Tādēļ šeit ir obligāti nepieciešams izveidot oficiālu pilsētas pašvaldības domu biedru grupu, kura interegrēta ar oficiālo pilsētas mājas lapu. Šis mehānisms pilnveidotu iedzīvotāju iesaisti aktīvās diskusijās par daudziem, pašvaldībai un tās iestādēm svarīgiem jautājumiem. Par piemēru – pašreiz minētajā sociālajā tīklā ir neformāla pilsētas un novadu domu biedru grupa, kurā lielākoties diskusijas tiek izvērstas ar reklāmām, neformālām diskusijām par dažādiem notikumiem un uzņēmumiem u.c. Šai grupai uz šo brīdi (30.05.2011) ir 1722 sekotāji, kas uzskatām par ļoti labu rādītāju.
  3. Youtube.com – Pilsētas pašvaldības darbu atspoguļo vietējā TV. Minētā TV savus sižetus ir jau sākusi regulāri publicēt video sociālajā tīklā. Pašvaldības uzdevums būtu video informācijas dažādošana. Piem. Publicēt īsas video ziņas vai sižetus, kas neprasa profesionālu tehnisko sagatavošanu. Domes un komiteju sēžu video ierakstu publicēšana. Par piemēru var minēt kārtību, kā to dara analīzē minētā Jēkabpils pilsētas kultūras pārvalde.

Iespējams, visi šie priekšlikumi šķiet ļoti futūriski atsevišķu vēlētu amatpersonu skatījumā, taču uzskatu, ka sociālo tīklu (sociālo mediju) ietekme un nozīmīgums ar vien pieaugs un jau pašreiz tie konkurē ar tradicionālajiem medijiem (avīzes, tv), tādēļ šī “neapgūtā iespēja” ir jāapgūst pareizā laikā, t.i. jau tagad.

Komerctransporta sektors atgūstas

Latvijā šā gada 9 mēnešos pirmo reizi reģistrēti 2279 jauni kravas automobiļi (ieskaitot vilcējus) salīdzinot ar 1593 šajā pašā periodā iepriekšējā gadā un tas ir par 43% vairāk. Pavisam 2009.gadā Latvijā tika reģistrēti 2174 jauni kravas automobiļi.

Interesants ir fakts, ka Latvijā reģistrēto kravas automobiļu kopējam skaitam 2010. gadā ir tendence samazināties. Tā, salīdzinot 2010.gada 1.ceturkšņa sākumā reģistrēto kopējo kravas automobiļu skaitu ar 3.ceturkšņa datiem, tad samazinājums veido -12.7%, bet atšķirība starp 2010.gada III. un IV. ceturkšņa sākumiem samazinājums ir apstājies. Tas liecina par zemākā sliekšņa sasniegšanu un  autopārvadājumu tirgus stabilizēšanos.

Savukārt Lietuvā šā gada 9 mēnešos pārdoti jau 775 jauni vilcēji un salīdzinot ar 2009.gadu, kad tika pārdoti 763 vilcēji gada griezumā un ir vērojams redzams pieprasījuma pieaugums pēc automobiļiem. Kā ziņo Cargonews, tad šis rādītājs ir gandrīz 2.5 reizes vairāk nekā šajā pašā periodā iepriekšējā gadā, kā arī ir labākais rādītājs visā Eiropā, lai arī jaunu kravas automobiļu pārdošanas apjoms aug arī pārējās Baltijas valstīs.

Lietuvā kopumā, 2009.gadā nogalē bija reģistrēti 19806 vilcēji un 126519 kravas automobiļi un salīdzinot ar 2008.gadu tas ir attiecīgi par -7.3% un -2% mazāk.

Kā liecina ekspertu publikācijas, tad gadu iepriekš pēc līzinga pakalpojumiem praktiski nebija pieprasījuma. Kravu pārvadājumu tirgus bija ļoti nestabils un daudzi uzņēmumi pēdējos divos gados neveica nekādas investīcijas savu autoparku atjaunošanā. Tas nozīmē, ka šogad un nākamgad, uzņēmumi, kuri izturējuši krīzes smago nastu, centīsies atjaunot savus autoparkus. Līdz ar to var uzskatīt, ka jauna komerctransporta iegāde un līzinga pakalpojumu pieejamība sāk atjaunoties.

Savukārt kopējo reģistrēto kravas automobiļu skaita samazinājumu var skaidrot ar to, ka pēdējos gados daudzi uzņēmumi bija spiesti samazināt autoparkā esošo automobiļu skaitu un lielākā daļa no tiem tika pārdoti Rietumeiropā. Savukārt 2009.gadā un 2010.gada sākumā bija vērojams liels pieprasījums pēc lietotiem transporta līdzekļiem. Tas liecināja par uzņēmumu tendenci investēt lietotā autoparkā, tādējādi lētāk iegādājoties automobiļus, kurus savulaik kredītiestādes bija atsavinājušas no maksātnespējīgiem uzņēmumiem. Uz doto brīdi tirgū vērojams lietotu transporta līdzekļu deficīts un uzņēmumi sāk pasūtīt un iegādāties jaunus transporta līdzekļus. Tas liecina par ekonomikas atlabšanas tendencēm un uzņēmumi nākotnē raugās ar lielu optimismu. Par ekonomikas atlabšanu liecina arī statistikas dati.

Pārvadāto kravu apjoms pieaug

Kā liecina Centrālās statistikas biroja dati, tad secinām, ka pārvadāto kravu apjoms (iekšzeme, imports, eksports un starptautiskā satiksme) ar Latvijā reģistrētu autotransportu sāk pieaugt.

Jāatzīmē fakts, ka pārvadāto kravu apjoms ar Lietuvā reģistrēto autotransportu (pēc Lietuvas statistikas biroja datiem) ir tuvu līdzīgs Latvijas datiem. Taču analizējot 2010.gada I.un II.ceturkšņa datus, nākas secināt, ka lietuvieši sāk atgūt savas pozīcijas attiecībā pret latviešiem pārvadāto kravu apjomā, kuras tie zaudēja 2009.gada III.ceturksnī. Līdz ar to lietuviešu vēlme pēc autoparku atjaunošanas ir likumsakarīga.

Zīmīgi ir fakts, ka lietuvieši savu pārvadāto eksporta kravu apjomu kāpina sākot ar 2009.gada IV. ceturksni, kamēr latviešiem pārvadāto savu eksporta kravu apjoms paliek nemainīgs. Savukārt savas importa kravas abas valstis notur iepriekšējās proporcijās.

Līdz ar to var secināt, ka nākotnes perspektīvas lielā mērā noteiks pasaules ekonomikas attīstība un tieši pārvadātājuzņēmumu attīstība atkarīga no to pašu spējas apgūt jaunus tirgus un noturēt savas pozīcijas. Jāraugās ar cerību nākotnē un ka piekļuves iespējas autopārvadājumu tirgum tiks pārskatītas nacionālajās autopārvadājumu asociācijās kā arī kredītiestāžu finansējuma politika šajā sektorā būs nozares attīstību veicinoša, nevis iznīcinoša.