Arhīvs

Archive for the ‘Dažādi’ Category

Pārceļos uz citu hostingu ;)

Jurģi manai vietnei uz jaunu hostingu!
No WordPress.com uz WordPress.org ir iespējams pārnest visu saturu, bet ne dizainu un izkārtojumu, tāpēc būs nepieciešams nedaudz laiks, lai sakārtotu lapu pēc migrācijas veikšanas. Iemīļoto dizaina tēmu INove tomēr izdevās arī pārcelt.
Ieraksti šajā vietnē vēl kādu laiku saglabāsies, taču netiks vairs aktualizēta! Tad nu jāpārslēdzas uz jauno vietni 😉

migration-button

KategorijasDažādi

Priecīgus Ziemassvētkus!

Novēlu, lai zem eglītes, pie kuras Tu skaitīsi savu dzejoli, būtu trīs atslēdziņas: Veselībai, Mīlestībai, un Laimei! Gaišus un Ģimeniskus svētkus!

71243177

Par latviešu valodu biznesa vidē

450px-Latvaldialekti   Sandra Kalniete Facebook sociālajā tīklā rakstīja sekojošo par latviešu valodas lietojamību biznesa un kultūras vidē:
“Pārsteigums, pārsteigums! Tikko biju ForumCinemas un piedzīvoju divvalodību darbībā. Kā gaidamo filmu reklāmu, tā arī manis skatītās filmas titri bija latviešu un krievu valodā… Interesanti, kādā virzienā iet integrācija? Iespaids, ka centīgi atgriežamies pie padomju laika divvalodības. Toreiz teicām, ka to mums uzspiež “viņi”. Tagad tas notiek brīvprātīgi. Man tas liekas nožēlojami, jo apliecina tipisku postkoloniālo domāšanu un nacionālo mazvērtības sajūtu.”
   Vēlos izteikt savu viedokli, ka bizness ir bizness, nevis politika. Biznesā nav svarīgi, ar kādas valodas palīdzību tiek nopelnīta nauda (lati, euro, dollāri, vienalga), svarīgākais ir tas, ka no šīs nopelnītās naudas tiek maksāti nodokļi Latvijas valsts pamatfunkciju nodrošināšanai.
No Sandras Kanietes rakstītā es varu secināt, ka arī birojos būtu jāaizliedz komunicēt angļu vai krievu valodā ar ārzemju biznesa partneriem. 
Latvijā biznesa darba valoda vienmēr būs LAT, RUS un ENG un šajā gadījumā kino subtitri vairākās valodās ir tikai paņēmiens biznesā, kā pārdot produktu (šajā gadījumā filmu) plašākam patērētāju lokam. Ja reiz tirgus pieprasa subtitrus vairākās valodās, tad sakne jāmeklē kur citur, patērētāju uzvedības modeļos.
 
Ja vēlamies stiprināt latviešu valodu, tad tas jāsāk ir ar pašiem sevi, ar patriotisku audzināšanu bērniem, gan pirmskolas vecumā, gan skolas vecumā un valstij paralēli nodrošinot dotāciju grāmatām, filmām latviešu valodā, jo jau sen vērojam tendence, ka pašas labākās grāmatas un filmas tomēr ir svešvalodās un ja kāda grāmata ir latviešu valodā, tad tā ir neadekvāti dārga.

 

Priecīgus Ziemassvētkus, Draugi!!!

20121224111202-108522_ChristmasCandlelightss1Ceļš nekļūst īsāks mums no labiem vēlējumiem,
Un arī nesamais par gramu vieglāks nepaliek,
Bet labo vēlējumu ceļā ātrāk uzzied ievas
Un ziema mīkstām, siltām pārslām snieg.

Priecīgus šos Ziemassvētkus, Draugi!!!

KategorijasDažādi Birkas:,

Aizsargāts: Kad vecāki nespēj savstarpēji vienoties…

26/10/2011 Ievadi paroli, lai apskatītu komentārus.

Šis saturs ir aizsargāts ar paroli. Lai to apskatītu, lūdzu, ievadiet savu paroli zemāk:

KategorijasDažādi

Par Jēkabpils pašvaldības komunikāciju sociālajos tīklos

Ir pagājis pietiekamis ilgs laiks, kopš pēdējo reizi izdarīju kādu ierakstu savā blogā. Nemeklēšu attaisnojumus tam, kādēļ tā, taču manu vēlmi atsākt publicēt savus rakstiņus un citāda veida informāciju blogā aktualizēja universitātes lekciju temats par komunikāciju publiskajā pārvaldē.

Zem manas izpētes lupas šoreiz nokļuva Jēkabpils pilsētas pašvaldība un tās iestādes jeb precīzāk – viņu aktivitāšu sociālajos tīklos izpēte.

Tātad – veicu informācijas analīzi par Jēkabpils pilsētas pašvaldības un tās iestāžu kominikāciju sociālajos tīklos, kuru ieguvu no publiski pieejamās informācijas dažādos internet resursos, t.sk. pašos sociālajos tīklos.

Komunikācija sociālajos tīklos Jēkabpils pilsētas pašvaldībai un tās iestādēm ir līdz šim vēl neapgūta iespēja publiskajā komunikācijā. Iespējams, informācijas tehnoloģiju attīstības ietekmē ir dažas iestrādes, tača tās pagaidām ir ļoti vājas un neattīstītas.

Veicot informācijas analīzi, tika secināts, ka aktīvākā sociālo tīklu lietotāja no Jēkabpils pilsētas pašvaldības iestādēm ir Jēkabpils pilsētas Kultūras pārvalde, kas sociālajā tīklā Draugiem.lv izveidojusi domubiedru grupu „Kultūras un izklaides pasākumi Jēkabpilī – Kultūras pārvalde”, apvienojot 101 biedru.

Jēkabpils pilsētas Kultūras pārvade arī ir izveidojusi savu profilu „JKPKULTURA”  YouTube.com vietnē un publicējusi 6 video sižetus, kuros stāsta par aktualitātēm Jēkabpils pilsētas kultūras dzīvē. Video sižeti tapuši sadarbībā ar Vidusdaugavas televīziju un informācija tiek atjaunota vidēji 2 reizes mēnesī. Profils „JKPKULTURAyoutube.com reģistrēts 28.02.2011.

Savukārt Twitter.com profils „@JKP_kultura” reģistrēts 2010.gada nogalē un tam (uz 24.05.11. pl.09.30) ir 116 sekotāju. Līdz šim ierakstīti 204 tvīti, pirmais tvīts ierakstīts 2010. gada 10. augutā. Ierakstu regularitāte ir 1 līdz 2 reizes nedēļā, lielākoties nedēļas sākumā, kas satur informāciju par dažādiem kultūras pasākumiem. Tika novēroti arī tvīti nedēļas nogalēs, kas domājams ir informācijas atgādinājums potenciālajiem kultūras pasākumu apmeklētājiem, kuri vēl nav pieņēmuši lēmumu kultūras pasākumu apmeklēšanai Jēkabpils pilsētā.

Krustpils pils sociālajā tīklā Draugiem.lv ir izveidojusi atsevišķu informatīvo lapu, kurā publicēta teika par Krustpils pili (26.02.2010), lapā pieejamā informācija: adrese, atrašanās vieta kartē, darba laiks, kontaktinformācija, tiešsaistes adrese uz mājas lapu internetā, īss apraksts par kultūras objekta pievilcību. Tāpat Krustpils pils lapā draugiem.lv publicētas 2 bilžu galerijas. Kopumā apvienoti 137 fani. Sadaļa „Runā” ir tukša.

Jēkabpils Galvenā bibliotēka savu profilu „@Jekabpils GB” reģistrējusi Twitter.com (2010.gada rudens). Tajā ir tikai viens tvīts, kas ierakstīts 10.09.2010. Profilam ir 20 sekotāju.

Atsevišķas Jēkabpils pilsētas pašvaldības izglītības iestādes ir reģistrējušas savus profilus sociālajā tīklā Facebook.com, kas ir neaktīvi, jo nenotiek komunikācija, un domubiedru grupas Draugiem.lv, kur vērojama maznozīmīga aktivitāte.

Jēkabpils pilsētas domes deputātu aktivitātes Twitter.com un citos sociālajos tīklos nav novērotas, lai arī atsevišķu deputātu profili ir izveidoti.

No analīzes ir secināms, ka pašvaldībai un tās iestādēm nav vienotas kārtības un noteikumu kā notiek komunicēšana sociālajos tīklos un visas līdzšinējās aktivitātes saistītas ar atsevišķu pašvaldības darbinieku personīgajām inicatīvām.

Sociālie tīkli nodrošina pietiekami labu atgriezenisko saiti ar sabiedrību un tāpēc mans ieteikums Jēkabpils pilsētas pašvaldībai būtu izstrādāt vienotu kārtību kādā iestādes komunicē sociālajos tīklos pievēršot pietiekamu lielu uzmanību pašam komunikācijas procesam,  tās saturam un kvalitātei. Aktivitāšu izvēršana sociālajos tīklos pilnveidotu pašvaldības un tās iestāžu iespējas informēt sabiedrību par ikvienu aktualitāti pietiekami operatīvi.

Jēkabpils pilsētas pašvaldība, š.g. aprīlī ir izveidojusi sabiedrisko attiecību nodaļu uz kuras vadītāja vietu tika izsludināts iekšējs konkurss. Minēšu dažus darba pienākumus, kas ietilpts minētās nodaļas vadītāja pienākumos –

  • Plānot, koordinēt un pārraudzīt pašvaldības darbību ārējo sakaru īstenošanā;
  • Izveidot pašvaldības tēlu un rūpēties par tā pilnveidi, veidot pašvaldībai labvēlīgu informācijas vidi;
  • Pārvaldīt attiecību veidošanu ar plašsaziņas līdzekļiem;
  • Plānot, konsultēt, vadīt un koordinēt sabiedrības informēšanas kampaņas; pārzināt sabiedriskās domas veidošanas un pašvaldības auditorijas specifiku.

Mani priekšlikumi ir sekojoši:

  1. Sadarbībā ar sabiedrisko attiecību nodaļas vadību tiek veikta sabiedriskās domas noskaidrošana (vienkārša respondentu aptauja) par pašvaldības un tās iestāžu aktivitāšu izvēršanu sociālajos tīklos nepieciešamību un noskaidrot, kāda veida aktivitātes vietējie iedzīvotāji vēlas redzēt.
  2. Izejot no aptaujas rezultātiem, izstrādāt pašvaldības un tās iestāžu kopējo kārtību, kā un kuros sociālajos tīklos notiek komunikācija. Visām darbībām jābūt strukturētām, hiearhiskām un loģiskām.
  3. Ir jānosaka atbildīgā amatpersona vai darbinieks, kurš (-a) ir atbildīgs (-a) pašvaldības vārdā par komunikāciju sociālajos tīklos un atgriezeniskās saites uzturēšanā ar sociālo tīklu lietotājiem. Mans priekšlikums – sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs, kura amata aprakstā ir jāiekļauj tiešie pienākumi saistībā ar sociālajiem tīkliem.
  4. Rosināt izmantot sekojošus sociālos tīklus:
  1. Twitter.com – operatīva 140 zīmju ziņu publicēšana. Pilnveidos iespēju ātrākai ziņu nodošanai profila sekotājiem. Efektīvs palīglīdzeklis publicētās informācijas pilsētas oficiālajā mājas lapā popularizētājs, atgādinātājs.
  2. Draugiem.lv – Pašreiz Latvijā populārākais sociālais tīkls. Tādēļ šeit ir obligāti nepieciešams izveidot oficiālu pilsētas pašvaldības domu biedru grupu, kura interegrēta ar oficiālo pilsētas mājas lapu. Šis mehānisms pilnveidotu iedzīvotāju iesaisti aktīvās diskusijās par daudziem, pašvaldībai un tās iestādēm svarīgiem jautājumiem. Par piemēru – pašreiz minētajā sociālajā tīklā ir neformāla pilsētas un novadu domu biedru grupa, kurā lielākoties diskusijas tiek izvērstas ar reklāmām, neformālām diskusijām par dažādiem notikumiem un uzņēmumiem u.c. Šai grupai uz šo brīdi (30.05.2011) ir 1722 sekotāji, kas uzskatām par ļoti labu rādītāju.
  3. Youtube.com – Pilsētas pašvaldības darbu atspoguļo vietējā TV. Minētā TV savus sižetus ir jau sākusi regulāri publicēt video sociālajā tīklā. Pašvaldības uzdevums būtu video informācijas dažādošana. Piem. Publicēt īsas video ziņas vai sižetus, kas neprasa profesionālu tehnisko sagatavošanu. Domes un komiteju sēžu video ierakstu publicēšana. Par piemēru var minēt kārtību, kā to dara analīzē minētā Jēkabpils pilsētas kultūras pārvalde.

Iespējams, visi šie priekšlikumi šķiet ļoti futūriski atsevišķu vēlētu amatpersonu skatījumā, taču uzskatu, ka sociālo tīklu (sociālo mediju) ietekme un nozīmīgums ar vien pieaugs un jau pašreiz tie konkurē ar tradicionālajiem medijiem (avīzes, tv), tādēļ šī “neapgūtā iespēja” ir jāapgūst pareizā laikā, t.i. jau tagad.

Komerctransporta sektors atgūstas

Latvijā šā gada 9 mēnešos pirmo reizi reģistrēti 2279 jauni kravas automobiļi (ieskaitot vilcējus) salīdzinot ar 1593 šajā pašā periodā iepriekšējā gadā un tas ir par 43% vairāk. Pavisam 2009.gadā Latvijā tika reģistrēti 2174 jauni kravas automobiļi.

Interesants ir fakts, ka Latvijā reģistrēto kravas automobiļu kopējam skaitam 2010. gadā ir tendence samazināties. Tā, salīdzinot 2010.gada 1.ceturkšņa sākumā reģistrēto kopējo kravas automobiļu skaitu ar 3.ceturkšņa datiem, tad samazinājums veido -12.7%, bet atšķirība starp 2010.gada III. un IV. ceturkšņa sākumiem samazinājums ir apstājies. Tas liecina par zemākā sliekšņa sasniegšanu un  autopārvadājumu tirgus stabilizēšanos.

Savukārt Lietuvā šā gada 9 mēnešos pārdoti jau 775 jauni vilcēji un salīdzinot ar 2009.gadu, kad tika pārdoti 763 vilcēji gada griezumā un ir vērojams redzams pieprasījuma pieaugums pēc automobiļiem. Kā ziņo Cargonews, tad šis rādītājs ir gandrīz 2.5 reizes vairāk nekā šajā pašā periodā iepriekšējā gadā, kā arī ir labākais rādītājs visā Eiropā, lai arī jaunu kravas automobiļu pārdošanas apjoms aug arī pārējās Baltijas valstīs.

Lietuvā kopumā, 2009.gadā nogalē bija reģistrēti 19806 vilcēji un 126519 kravas automobiļi un salīdzinot ar 2008.gadu tas ir attiecīgi par -7.3% un -2% mazāk.

Kā liecina ekspertu publikācijas, tad gadu iepriekš pēc līzinga pakalpojumiem praktiski nebija pieprasījuma. Kravu pārvadājumu tirgus bija ļoti nestabils un daudzi uzņēmumi pēdējos divos gados neveica nekādas investīcijas savu autoparku atjaunošanā. Tas nozīmē, ka šogad un nākamgad, uzņēmumi, kuri izturējuši krīzes smago nastu, centīsies atjaunot savus autoparkus. Līdz ar to var uzskatīt, ka jauna komerctransporta iegāde un līzinga pakalpojumu pieejamība sāk atjaunoties.

Savukārt kopējo reģistrēto kravas automobiļu skaita samazinājumu var skaidrot ar to, ka pēdējos gados daudzi uzņēmumi bija spiesti samazināt autoparkā esošo automobiļu skaitu un lielākā daļa no tiem tika pārdoti Rietumeiropā. Savukārt 2009.gadā un 2010.gada sākumā bija vērojams liels pieprasījums pēc lietotiem transporta līdzekļiem. Tas liecināja par uzņēmumu tendenci investēt lietotā autoparkā, tādējādi lētāk iegādājoties automobiļus, kurus savulaik kredītiestādes bija atsavinājušas no maksātnespējīgiem uzņēmumiem. Uz doto brīdi tirgū vērojams lietotu transporta līdzekļu deficīts un uzņēmumi sāk pasūtīt un iegādāties jaunus transporta līdzekļus. Tas liecina par ekonomikas atlabšanas tendencēm un uzņēmumi nākotnē raugās ar lielu optimismu. Par ekonomikas atlabšanu liecina arī statistikas dati.

Pārvadāto kravu apjoms pieaug

Kā liecina Centrālās statistikas biroja dati, tad secinām, ka pārvadāto kravu apjoms (iekšzeme, imports, eksports un starptautiskā satiksme) ar Latvijā reģistrētu autotransportu sāk pieaugt.

Jāatzīmē fakts, ka pārvadāto kravu apjoms ar Lietuvā reģistrēto autotransportu (pēc Lietuvas statistikas biroja datiem) ir tuvu līdzīgs Latvijas datiem. Taču analizējot 2010.gada I.un II.ceturkšņa datus, nākas secināt, ka lietuvieši sāk atgūt savas pozīcijas attiecībā pret latviešiem pārvadāto kravu apjomā, kuras tie zaudēja 2009.gada III.ceturksnī. Līdz ar to lietuviešu vēlme pēc autoparku atjaunošanas ir likumsakarīga.

Zīmīgi ir fakts, ka lietuvieši savu pārvadāto eksporta kravu apjomu kāpina sākot ar 2009.gada IV. ceturksni, kamēr latviešiem pārvadāto savu eksporta kravu apjoms paliek nemainīgs. Savukārt savas importa kravas abas valstis notur iepriekšējās proporcijās.

Līdz ar to var secināt, ka nākotnes perspektīvas lielā mērā noteiks pasaules ekonomikas attīstība un tieši pārvadātājuzņēmumu attīstība atkarīga no to pašu spējas apgūt jaunus tirgus un noturēt savas pozīcijas. Jāraugās ar cerību nākotnē un ka piekļuves iespējas autopārvadājumu tirgum tiks pārskatītas nacionālajās autopārvadājumu asociācijās kā arī kredītiestāžu finansējuma politika šajā sektorā būs nozares attīstību veicinoša, nevis iznīcinoša.

Tipiska cilvēku uzvedība.

Ikvienam mums ik pa laikam ir situācijas, kad tipiska cilvēka uzvedība izpaužas visdažādākajos nesaprotamos veidos. Par piemēru varu nosaukt dažus nesenus notikumus no savas pieredzes –

Ir cilvēki, kuri jūtas vareni, atļaujas pārkāpt jebkādas uzvedības un pieklājības normas publiskās un privātās vietās. Tiem aizrādot – tie jūtas apvainoti un pazemoti un gatavi ienīst aizrādītāju līdz pat viņu dzīves beigām.

Ir cilvēki, kuri jūtas lieliski un visu varoši, līdz brīdim, kamēr viņus pieķer melojam. Tiem norādot uz meliem – tie jūtas apvainoti un pazemoti un gatavi ienīst aizrādītāju līdz pat viņu dzīves beigām.

Ir cilvēki, kuri atļaujas pārkāpt uzņemtās saistības, taču tie jūtas apvainoti un pazemoti, tiklīdz kāds pret viņiem atļaujas pārkāpt uzņemtās saistības kaut par mazāko nieku.

Ir cilvēki, kuri jūtas vareni uz ielām un lielceļiem. Tiklīdz Tu viņam neiedod ceļu, kā rezultātā viņš nav varējis izrādīties – tie jūtas apvainoti un pazemoti un gatavi ienīst „pāri darītāju” līdz pat viņu dzīves beigām.

Ir cilvēki, kuri atļaujas novietot automašīnas invalīdu stāvvietās. Tiklīdz Tu viņam norādi, ka te drīkst stāvēt tikai autovadītāji, invalīdi, tie jūtas apvainoti un pazemoti un gatavi ienīst aizrādītāju līdz pat viņu dzīves beigām.

Un visbeidzot – tiklīdz paši, šiem aizvainotajiem radam kādu no augstāk aprakstītajām situācijām, tad tie atkal jūtas apvainoti un pazemoti un gatavi ienīst aizrādītāju līdz pat viņu dzīves beigām.

Secinājums ir tāds – ka nemākam atzīt savas kļūdas, to iemeslus, kur nu vēl meklēt risinājumus.

KategorijasDažādi

Apslēptas mantas meklējumos jeb Geokešings – spēle ar noslēpumu

geocachingApslēptas mantas meklējumos
Geokešings – spēle ar noslēpumu

Arī mūsdienās ikvienam ir iespēja izmēģināt spēkus apslēptās mantas meklējumos. Ir dzirdēts par dažādām orientēšanās piedzīvojumu sacīkstēm, kur jānonāk kontrolpunktos, jāizpilda dažādi uzdevumi, tā gūstot punktus. Geokešings (geocaching latiešu v. geokešings ir slēpņošana) ir spēle, kurā ir jāmeklē slēpņi jeb „apslēptie dārgumi”. Ar to jau kādu laiku nodarbojas jēkabpilietis Viktors Vilkaušs.
Zināms, ka spēle radusies ASV 2000. gadā, kad kāds Deivs Almers, mežā noslēpis pirmo kastīti, internetā publicējis tās koordinātas, aprakstu un pārējiem piedāvāja iespēju meklēt. Pēc pāris dienām radās vēl vairāki slēpņi un arī spēles lapa internetā.

Atradums ir jāpiereģistrē

Šo spēli cilvēki spēlē dabā un pa visu pasauli. Jau pāris gadus tā ir arī Latvijā. V. Vilkaušs stāsta, ka galvenais spēles uzdevums ir pēc internetā publicētām GPS koordinātām meklēt „apslēptos dārgumus”- kastīti, kurā atrodas zīmulis, dažādi sīki suvenīri un piezīmju blociņš, kurā jāpierakstās atrašanas brīdī. – Dalībnieki paslēpj kastītes tādās vietās, lai cilvēkiem meklējot kastīti, būtu iespēja apskatīt arī kādus nozīmīgus objektus, kultūrvēsturiskas vietas, ģeogrāfiskus objektus. Katrai apslēptai kastītei tiek dots arī nosaukums. Spēles informācijas apmaiņa notiek interneta vietnēwww.geocaching.com kur publicē slēpņu koordinātas, to aprakstus un interesantākās fotogrāfijas no attiecīgās vietas. Brīdī, kad esi atradis slēpni, noteikti savs „atradums” jāpiereģistrē arī šajā interneta lapā. Var pievienot arī savas atsauksmes, komentārus un, protams, īsu aprakstu par to, kādi piedzīvojumi bijuši meklēšanas laikā. Reģistrējot atrastos slēpņus internetā, veidojas noteikta personīgā statistika par to, cik esi atradis, kādas sarežģītības tie bijuši un šī informācija parādās pie spēles dalībnieka profila statistikas, – stāsta V. Vilkaušs. Viņš par spēli uzzinājis pirms diviem gadiem kādā interneta blogā, taču to tā pa īstam uzspēlēt pamēģinājis tieši pirms gada, un kopš tā brīža geokešings ir neatņemama viņa dzīves sastāvdaļa. – Esmu atradis jau gandrīz 200 dažādas sarežģītības pakāpes slēpņus gan Latvijā, gan ārpus tās. Nepieciešamākais, lai spēlētu šo spēli, ir rokas GPS ierīce, kurā ievadot slēpņu koordinātas, var doties dārgumu meklējumos. Spēles pirmsākumi man izvērtās salīdzinoši sarežģīti, jo kā pirmā meklēšanas ierīce, kalpoja auto navigācija, taču kā izrādījās, šajā spēlē ir nepieciešams daudz precīzāks aparāts. Un tāda jauna GPS ierīce nemaz tik dārgi nemaksā, – pastāsta jēkabpilietis.

Pie precīzām koordinātām ir jānonāk

Visi slēpņi ir iedalīti grūtības pakāpēs, tā izlicējam novērtējot, cik viegli vai grūti katru no tiem atrast, cik viegli vai grūti tam piekļūt, piemēram, cik šķēršļu jāpārvar, cik augstu kastīte atrodas. Atkarībā no grūtības pakāpes tiem piešķir no vienas līdz piecām zvaigznītēm, kas arī uzrādās spēles portālā pie slēpņa apraksta. Viena zvaigznīte nozīmē, ka šim slēpnim var piekļūt arī cilvēks ar pārvietošanās ierobežojumiem, bet, ja ir divas, tad var gadīties, ka būs jāpakāpjas, jāpastiepj roka, vai kā tamlīdzīgi. – Ir slēpņi, pie kuriem piekļūšana ir salīdzinoši viegla, bet ir arī tādi, pie kuriem, lai piekļūtu, ir nepieciešams papildu aprīkojums vai ekipējums: laiva, kāpšanas virves u.c. Taču šādi slēpņi paredzēti jau ekstrēmākiem spēlētājiem un tas paliek katra paša ziņā, cik tālu esi gatavs iet un cik ekstrēmus slēpņus esi gatavs atrast, – saka Viktors.
Viens no slēpņu veidiem ir pat tāds, kuru nav iespējams atrast uzreiz pēc publicētajām koordinātēm, bet ir pamatīgi jāpastrādā – jāatrisina viens vai vairāki savstarpēji saistīti uzdevumi, jāapmeklē vairākas noteiktas vietās, jāveic konkrēts maršruts un tikai tad, saliekot kopā visu uzdevumos iegūto informāciju, ir iespēja iegūt slēpņa gala koordinātas pēc autora izstrādātās formulas. – Jāteic no pieredzes, ka ir tādi slēpņi, kas padodas ļoti ātri, taču ir arī tādi, kurus joprojām neesmu atrisinājis vai atšifrējis, un tikai tāpēc, ka neesmu „atkodis” kādā šifrā paslēptas koordinātas, – atzīst spēlētājs no Jēkabpils.

Monētu vai suvenīru „ceļotāji”

Slēpņu kastītes mēdzot būt dažādu izmēru, sākot ar uzpirksteņa lieluma līdz pat čemodāna cienīgam izmēram. Vispateicīgākās tomēr esot plastmasas pārtikas kārbiņas, kuras var hermētiski noslēgt un tajās netiek iekšā mitrums.
Katrā kastītē obligāti ir jābūt piezīmju blociņam, kurā slēpņa atradēji pierakstās, zīmulim, lai būtu ar ko pierakstīties blociņā, zīmuļa asināmajam un spēles īsam aprakstam dažādās valodās, lai nejaušs kastītes atradējs to nesabojātu vai neiznīcinātu. Kastītē arī mēdz ievietot dažādus suvenīrus ar kuriem spēles dalībnieki var apmainīties, piemēram, monētas, dažādas nozīmītes, piekariņi. Parasti ja spēles dalībnieks kaut ko no slēpņa paņem, tad vēlams ievietot kaut ko pretī. – Man kā monētu kolekcionāram, tā bija iespēja tikt pie dažām eksotiskākām monētām. Bez visiem šiem suvenīriem, slēpņos mēdz būt arī „ceļotāji”. Tās ir monētas vai īpaši suvenīri ar unikālu identifikācijas numuru un īpašnieka pievienotu aprakstu, kas šis ir par ceļotāju un kāds viņam ir ceļošanas mērķis. Piemēram, ir tādi ceļotāji, kas ceļo tikai pa Latviju. Citam savukārt ir mērķis nokļūt līdz Austrālijai un atgriezties atpakaļ. Šos ceļotājus, spēles dalībnieki izņem no viena slēpņa un kad dodas atrast nākamo – tad šo ceļotāju noliek jau jaunā vietā. Un tā tie ceļo pa pasauli. Pagājušajā gadā arī Latvijai ir izveidotas savas ceļojošās ģeomonētas – 250 vienības, no kurām manā īpašumā ir veselas piecas. Viena monēta ceļo kopā ar mani, bet pārējās drīz dosies tuvos un tālos ceļojumos pa pasauli, – izstāsta V. Vilkaušs.
Interesanti ir tas, ka ceļojuma maršrutus var vērot internetā. Jēkabpilietis atzīst, ka spēle padarījusi viņa ikdienu daudz interesantāku, jo ikreiz, kad dodas darba komandējumā vai atpūtas ceļojumā, viņš noteikti ielūkojas spēles interneta lapā, lai saplānotu braucienu netradicionālu. – Plānot maršrutu, lai atrastu slēpņus, noteikti ir vērts, jo, pateicoties šai spēlei, esmu atklājis daudz interesantu vietu, kurām ikdienā braucu garām. Tūristiem kā apskates objekti tie arī parasti netiek piedāvāti, bet tai pašā laikā ir apskates cienīgi. Tāpēc, garlaicīgi nekad nav. Jāteic, ka uz ielas nevienu, kurš ar šo spēli nodarbojas, nav iespējams pazīt. Dažiem aktīvistiem uz automašīnām ir speciālas atpazīšanas „geocaching” uzlīmes, – teic spēlētājs no Jēkabpils un piebilst, ka galvenais spēles noteikums ir šis: „spēles dalībniekiem „apslēptie dārgumi” ir jāatrod tā, lai neviens no malas to nezinātu un neredzētu.

Dzīve kļūst interesantāka un raibāka
Apslēptas mantas meklēšana – tas skan mazliet avantūristiski. Prātā nāk fantastikas un piedzīvojumu romāni un filmas. Tas nāk no bērnības?

Viktors Vilkaušs (V.V.): – Domāju, ka ikviens no mums reiz ir lasījis aizaujošus stāstus par to, ka kaut kur ir apslēpta dārgumu lāde un pēc nostāstiem vai sarežģītu uzdevumu risināšanas, varoņi dodas meklēt šos dārgumus. Kad uzzināju par spēli, sākumā nodomāju, kas gan tā par spēli, kad tiek iedotas jau precīzas norādes, kur manta noslēpta. Taču pirms gada, nolēmu, ka tomēr jāpamēģina atrast apslēptā manta. Pamēģināju un aizrāvos ar šo spēli. Sākot nopietnāk pievērsties apslēptās mantas meklējumiem, varu apgalvot, ka ir arī tādi apslēptās mantas meklējumu cienīgi uzdevumi, ka tiešām brīžiem prātā nāk piedzīvojumu romāni un filmas.

– Vai šajā spēlē gūst tikai punktus pašam sev par prieku, vai tos arī summē un kaut kā sacenšas, piemēram, reitinga veidā vai kā citādi? Kāds no tā labums, ka tu kaut ko atrodi?

V.V.: – Protams, reģistrējot savus atradumus, veidojas noteikta statistika par to, cik šādus slēpņus esi atradis, kādas sarežģītības tie ir. Tas viss kopā summējas. Spēles dalībnieki ir dažādi, citi ar to nodarbojas tikai prieka pēc, citi sacenšas ar sava statistikas reitinga celšanu salīdzinot ar citiem spēlētājiem. Pats, gada laikā esmu atradis gandrīz 200 dažādas sarežģītības pakāpēs slēpņus.
Jāteic, ka doties meklēt apslēpto mantu, nenozīmē tikai labu brīvā laika pavadīšanu, bet tā reizē mēdz būt izglītojošs, erudīcijas un attapības uzdevumu pilns ceļojums un pats interesantākais – var apceļot tuvākas vai tālākas zemes apskatot visinteresantākās vietas.

– Kādas ir sajūtas, kad kaut ko izdodas atrast šajā spēlē?

V.V.: – Sevišķi labas sajūtas ir tad, kad izdodas atrast pašu sarežģītāko pakāpju slēpņus, kur bieži vien, lai atrisinātu uzdevumus, ir jāizlasa kāda piedzīvojumu grāmata vai jāizspēlē kāda maza datorspēle, vai vienkārši jāveic kāds noteikts maršruts, kur apslēptas zināmas norādes par iespējamo slēpņu atrašanās koordinātām. Tā esmu izlasījis jau vairākas grāmatas, tikai, lai iegūtu atbildes uz jautājumiem., Ir nācies atsvaidzināt atmiņā ne tikai augstāko matemātiku, bet arī iemācīties pareizi meklēt informāciju, noskaidrot kāda veida šifrā noslēptas koordinātas.
Protams, patiess gandarījums ir bijis par tiem sarežģītājiem slēpņiem, kuri rokā nav devušies ilgstoši.

– Tu pats tikai meklē vai arī ierīko slēpņus?

V.V.: – Jā, es ne tikai meklēju slēpņus, bet esmu arī dažus tādus izveidojis. Drīzumā paredzēts tuvākajā apkārtnē izvietot vēl dažus, jo nu ir iegūta pietiekama pieredze par to, kā tos sagatavot, kā noslēpt un padarīt nepamanāmus nejaušiem atradējiem. Jo profesionāli sagatavots slēpnis vai uzdevums padara šo spēli interesantāku citiem spēles dalībniekiem. Tas arī ir svarīgs spēles nosacījums. Tāpēc, pirms izveidot kādu slēpni, ir jāpadomā, cik interesants tas šķitīs citiem spēles dalībniekiem.
Starp citu, pirmo slēpni Latvijā, 2002. gadā, izvietojis toreizējais ASV vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons, kas arī ir spēles aizsākums Latvijā. Kopš tā laika, spēlētāji Latvijā izvietojuši jau 832 slēpņus un kopumā visā pasaulē šādu slēpņu skaits ir tuvu 850 tūkstošiem.

– Cik bieži tu kaut ko meklē/atrodi?

V.V.: – Noteikti brīvdienas ir tās dienas, kad visbiežāk tiek veltīts laiks šai nodarbei. Ļoti bieži, dodoties darba braucienos vai komandējumos, es izpētu maršrutus, varbūt pa ceļam vai galamērķī brīvajā laikā var atrast kādu slēpni. Ir gandarījums apvienot bieži vien lietderīgo ar patīkamo. Līdz ar to jebkurš brauciens, ceļojums vai ikdiena ir daudz raibāka un piedzīvojumiem bagātāka.

– Interesantākā vai pārsteidzošākā vieta, kur esi kaut ko atradis?

V.V.: – Ļoti interesantas šķiet tādas vietas, kā bijušās PSRS armijas dažādās bāzes jeb precīzāk, vietas, kas no tām palikušas pāri. Ļoti interesanta vieta, slēpņa piekļuves sarežģītības dēļ, šķiet, ir Kolkas bāka, kur ar laivu no paša raga jādodas jūrā.
Pie Cēsīm ir kāds slēpnis, kuru, lai atrastu, ir jādarbojas komandā vairākiem cilvēkiem, kur katram savā vietā vienlaicīgi jāatrisina dažādi uzdevumi. Jāteic, ka ikviens kvalitatīvi sagatavots slēpnis būs interesants.

– Izstāsti kādu jokainu vai smieklīgu atgadījumu no spēlēšanas prakses!

V.V.: – Spēlējot spēli, ar mani diezgan bieži gadās kāds kuriozs. Sevišķi Lietuvā. Bija gadījums, kad devos apmeklēt kādu partizāņu bunkuru. Karte bija atstāta mājās un plašajos Lietuvas mežu ceļos nedaudz apmaldījāmies. Acīmredzot ar savu maldīšanos bijām nobiedējuši vietējos iedzīvotājus, jo kad atradām ceļu ārā no meža, mums sekošanu uzsāka kāda automašīna, kas, kā beigās izrādījās, bija policijas auto. Policisti mūs apturēja un, izbrīnījušies par ciemiņiem no Latvijas, jautāja pēc mūsu vizītes mērķa mežā: – Za gribami iz Latvii sjuda ezdjili?
Kuriozi gadās arī tad, kad nepareizi pieraksti koordinātas. Tā arī gadījās, kad braucu meklēt kādu slēpni pie Ignalinas atomelektrostacijas. Kļūdainās koordinātas mani aizveda uz vietu, kur parasti tūristi īsti nedrīkst atrasties. Acīmredzot ar šo savu kļūdu sacēlu trauksmi stacijas drošības dienestos.

– Vai tu sevi uzskati par numismātu? Kādas monētas tu krāj?

V.V.: – Ar numismātiku iepazinos tad, kad sāku spēlēt geokešingu. Tā ar laiku, sāku interesēties vairāk arī par šo nodarbi. Sevi neuzskatu par aktīvu numismātu, taču ik pa reizei nelaižu garām iespēju tikt pie kādas interesantas monētas vai to kolekcijām. Sevišķi interesē pirmskara Latvijas monētas un arī PSRS monētas un banknotes. Īpaši neveltot laiku šai nodarbei, ir apkopoti gandrīz visi to nomināli, tai skaitā jubilejas monētas, kas apgrozībā parasti nav tikušas laistas. Īpaši varu izcelt 17-18. gs cariskās Krievijas sudraba un zelta rubļus.
Īpaši uzmanību veltu retām sudraba un zelta monētām, jo tas ir arī labs naudas investīciju veids.
Lai Latvijā sazinātos par spēli un apspriestos ar citiem spēles dalībniekiem par saviem piedzīvojumiem, pieredzi, ieteikumiem, ir izveidots forumswww.geoforums.lv.

Sveicināti!

Kopš šī brīža manus rakstus un citāda veida informāciju par mani varat lasīt šajā blogā! 🙂
Esmu apkopojis vienuviet visus iepriekš publicētos rakstus un intervijas ar mani!

KategorijasDažādi