Arhīvs

Archive for the ‘Sabiedrība’ Category

Paziņojums par politisko (ne)piederību

person dropping paper on boxAr šo ierakstu vēlos informēt, ka neesmu nevienas partijas biedrs, ne arī atbalstītājs kopš 2014.gada augusta, kad izstājos, pēc savas vēlēšanās, no politiskās partijas “Vienotība”.
Lai arī publiskos informācijas avotos parādās informācija un spekulācijas par manu dalību un/vai atbalstu vienā vai otrā politiskā partijā, no šādām, atsevišķu indivīdu spekulācijām, norobežojos.

Advertisements

Priecīgus Ziemassvētkus!

Novēlu, lai zem eglītes, pie kuras Tu skaitīsi savu dzejoli, būtu trīs atslēdziņas: Veselībai, Mīlestībai, un Laimei! Gaišus un Ģimeniskus svētkus!

71243177

Es zinu, bet neteikšu Jums

Pārgaujas novadsPlašu rezonansi interneta mediju lasītāju vidū raisīja 2013.gada 13.augusta ziņa publiskajā telpā, ka kvalificētus darbiniekus meklē ārzemēs, piedāvājot līdzvērtīgu algu tepat Latvijā, kur ar rakstiem var iepazīties šeit:

Apollo, Kvalificētus darbiniekus meklē ārzemēs, piedāvājot līdzvērtīgu algu, 13.08.2013
Diena, Mazajos novados nav kas strādā, 13.08.2013

Intereses vadīts, nolēmu uzvaicāt Pārgaujas novada priekšsēdētājam Hārdijam Ventam ar lūgumu sniegt ziņas, kas ir šie uzņēmēji, kas gatavi maksāt līdzvērtīgu atalgojumu arī Latvijā.

Ar Pārgaujas novada Sabiedrisko attiecību speciālistes Jolantas Vaido-Zālītes starpniecību novada priekšsēdētājs sniedza diezgan vispārīgu, izplūdušu atbildu uz maniem jautājumiem un konkrēti nenorādot ne uzņēmumus, ne arī kontaktus.

Šeit publicēju pilnu Pārgaujas novada priekšsēdētāja Hardija Venta epasta atbildi (nerediģētu):

“…

Labdien!

Diemžēl nevarēšu Jums minēt uzņēmumu nosaukumus, jo  to vadītāji informāciju par algu apmēriem nevēlas izpaust. Uzsvaru liekot uz algas lielumi, bieži vakancei piesakās neatbilstošas kvalifikācijas darbinieki, kuri nāk pēc algas, nevis uz darbu. Varu vien minēt, ka  zināmi uzņēmēji, kuriem ir grūtības atrast kvalificētus darbiniekus tādās profesijās kā auto elektriķi, kvalificēti virpotāji, kuriem uzņēmums būtu gatavs maksāt atbilstošas algas.  Arī meža nozarē algas forvarderu un kokvedēju vadītājiem līdzinās algu apmēriem, kuri tiek saņemti strādājot ārvalstīs. Lielas grūtības irlauksaniekiem. Ņemot vērā pašreizējās tehnikas ūsdienīgo tehniku.

…”

Līdz ar to, ikvienam, kuram ir interese atrast labi apmaksātu darbu, būtu labi, ja vērstos pie minētā novada priekšsēdētāja un aicinātu atklāt šos uzņēmējus. Bez tam, “Vienoti novadam”, no kura startēja tagadējais novada priekšsēdētājs 2013.gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanās, programmā par uzņēmējdarbību ir teikts:

Uzņēmējdarbība 
Sadarbosimies ar uzņēmējiem un lauksaimniekiem ceļu infrastruktūras uzlabošanā.  
Sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru un uzņēmējiem veicināsim 
nestrādājošo iesaistīšanos darba tirgū. 
Sadarbosimies un atbalstīsim uzņēmēju iniciatīvas iesaistīties kopējos projektos.

Protams, atbilde ir laba un vispārīga, bet  atstāja tādu kā tukšā politiskā solījuma sajūtu, kurus parasti bārsta pirms vēlēšanām, taču novada amatpersonām būtu jārūpējas un jāreklamā savs novads kā potenciāli vislabākā darba vieta, atklājot piedāvājumus plašākais sabiedrībai, nevis kā tas ir šajā situācijā pēc principa – “Es zinu, bet neteikšu Jums“.
Kamēr šādas ziņas, kas parādās Latvijas medijos, neietvers sevī patiesus apstiprinājumus solījumiem, tie vien kā solījumi paliks, pie kā daļa sabiedrības ir pieradusi un arī politiķim ir labi – ir paspodrināta reputācija, kaut ko pasakot, bet patiesībā neko nepasakot sabiedrībai.

Vai tiešām kvalificētus darbiniekus meklē ārzemēs, piedāvājot līdzvērtīgu algu

ImagePlašu rezonansi lasītāju vidū raisīja 2013.gada 13.augusta ziņa publiskajā telpā, ka kvalificētus darbiniekus meklē ārzemēs, piedāvājot līdzvērtīgu algu tepat Latvijā.

Ar rakstiem var iepazīties:
Apollo, Kvalificētus darbiniekus meklē ārzemēs, piedāvājot līdzvērtīgu algu, 13.08.2013
Diena, Mazajos novados nav kas strādā, 13.08.2013

Manu uzmanību piesaistīja Pārgaujas novada priekšsēdētājs Hārdijs Vents, kurš starpcitu piemin, ka ir zināmi uzņēmēji, kuri gatavi maksāt kvalificētiem speciālistiem tik pat lielu algu, kādu viņi saņem ārzemēs, lai atsauktu mājās.

Lai pārliecinātos par labajām vakancēm un ka tas tā tiešām ir, ieskatījos publiski pieejamās interneta vietnēs:
Pārgaujas novada vakances, 13.08.2013
Pārgaujas novada sludinājumi, 13.08.2013
CV Online, 13.08.2013

Diemžēl neatradu nevienu vakanci, kas apstiprinātu Pārgaujas novada priekšsēdētāja vārdus un tāpēc nolēmu uzjautāt nosūtot epastu novadam un pašam priešsēdētājam ar sekojošu vēstules saturu:

Nosūtīts uz epastu:
pargaujasnovads@pargaujasnovads.lv
hardijs.vents@pargaujasnovads.lv

Labdien!

Atsaucoties uz šodienas (13.08.2013) publikācijām Latvijas interneta medijos
Mazajos novados nav kas strādā
http://www.diena.lv/latvija/novados/mazajos-novados-nav-kas-strada-14020201
Kvalificētus darbiniekus meklē ārzemēs, piedāvājot līdzvērtīgu algu

http://www.apollo.lv/zinas/kvalificetus-darbiniekus-mekle-arzemes-piedavajot-lidzvertigu-algu/581364
Pārgaujas novada priekšsēdētājs Hārdijs Vents piemin, ka ir zināmi uzņēmēji, kuri gatavi maksāt kvalificētiem speciālistiem tik pat lielu algu, kādu viņi saņem ārzemēs, lai atsauktu mājās.

Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju sekojošas interneta vietnēs

http://www.pargaujasnovads.lv/lv/vakances/
http://www.pargaujasnovads.lv/lv/sludinajumi/
http://www.cv.lv/darba-sludinajumi/cesu-raj
nav iespējams atrast nevienu vakanci, kas ļautu uzzināt par šādu vakanču esamību un līdz ar to lūdzu Jūs, kā novada priekšsēdētājam padalīties ar Jums pieejamo informāciju šajā jautājumā.

Būšu ļoti pateicīgs par sniegtajiem kontaktiem, kurus Jūs pieminējāt publicētajos rakstos.

Ceru uz drīzu atbildi,

Pēc atbildes saņemšanas no Pārgaujas novada priekšsēdētāja, nopublicēšu atbildi!

Par latviešu valodu biznesa vidē

450px-Latvaldialekti   Sandra Kalniete Facebook sociālajā tīklā rakstīja sekojošo par latviešu valodas lietojamību biznesa un kultūras vidē:
“Pārsteigums, pārsteigums! Tikko biju ForumCinemas un piedzīvoju divvalodību darbībā. Kā gaidamo filmu reklāmu, tā arī manis skatītās filmas titri bija latviešu un krievu valodā… Interesanti, kādā virzienā iet integrācija? Iespaids, ka centīgi atgriežamies pie padomju laika divvalodības. Toreiz teicām, ka to mums uzspiež “viņi”. Tagad tas notiek brīvprātīgi. Man tas liekas nožēlojami, jo apliecina tipisku postkoloniālo domāšanu un nacionālo mazvērtības sajūtu.”
   Vēlos izteikt savu viedokli, ka bizness ir bizness, nevis politika. Biznesā nav svarīgi, ar kādas valodas palīdzību tiek nopelnīta nauda (lati, euro, dollāri, vienalga), svarīgākais ir tas, ka no šīs nopelnītās naudas tiek maksāti nodokļi Latvijas valsts pamatfunkciju nodrošināšanai.
No Sandras Kanietes rakstītā es varu secināt, ka arī birojos būtu jāaizliedz komunicēt angļu vai krievu valodā ar ārzemju biznesa partneriem. 
Latvijā biznesa darba valoda vienmēr būs LAT, RUS un ENG un šajā gadījumā kino subtitri vairākās valodās ir tikai paņēmiens biznesā, kā pārdot produktu (šajā gadījumā filmu) plašākam patērētāju lokam. Ja reiz tirgus pieprasa subtitrus vairākās valodās, tad sakne jāmeklē kur citur, patērētāju uzvedības modeļos.
 
Ja vēlamies stiprināt latviešu valodu, tad tas jāsāk ir ar pašiem sevi, ar patriotisku audzināšanu bērniem, gan pirmskolas vecumā, gan skolas vecumā un valstij paralēli nodrošinot dotāciju grāmatām, filmām latviešu valodā, jo jau sen vērojam tendence, ka pašas labākās grāmatas un filmas tomēr ir svešvalodās un ja kāda grāmata ir latviešu valodā, tad tā ir neadekvāti dārga.

 

Aizsargāts: Izdzīvos, kurš mainīsies

24/01/2013 Ievadi paroli, lai apskatītu komentārus.

Šis saturs ir aizsargāts ar paroli. Lai to apskatītu, lūdzu, ievadiet savu paroli zemāk:

Ar Latvijas auto numuriem ārzemēs (ne)draud lielas nepatikšanas

Pirms neilga laika portāls nra.lv rakstīja, ka Latvijas autotūristiem jāuzmanās ir jāuzmanās Itālijā un Austrijā, lai nenonāktu konflikta situācijā ar policiju. Tas viss domu zīmes dēļ, kas ir uz automašīnas valsts numura zīmēm, bet kuras trūkst transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā.

Tāpēc Itālijas un Austrijas policija ir iemanījusies Latvijas, Vācijas un arī citu zemju autotūristus sodīt ar 500 eiro soda naudu par automašīnas numurzīmju neatbilstību dokumentā norādītajam.

Līdz ar to Latvijas autotūristiem ir jārēķinās ceļojuma laikā ar apjomīgu skaidrošanās darbu, lai izvairītos no konflikta situācijas ar Austrijas vai Itālijas policiju. Autoceļotājiem ar individuālajām numurzīmēm, piemēram, EIROPA tādas problēmas neradīsies, taču šis variants ir pietiekoši dārgs – 2,500 Ls, tā ziņo Travelnews.

Tā kā Eiropā gan es, gan mani kolēģi ir bieži viesi, tas radīja interesi noskaidrot paša CSDD viedokli un jautāju viņiem, kā rīkoties, ja minēto valstu institūcijas vēlēsies uzlikt soda naudu par minētajām neatbilstībām numurzīmēs un tehniskajā pasē.

CSDD Sabiedrisko attiecību daļas pārstāve Līga Medne paskaidroja sekojošo:

Arī CSDD ir iepazinusies ar Jūsu minēto rakstu un informē par sekojošo. Līdz šim CSDD nav saņēmusi informāciju par to, ka kādā ārvalstī būtu radušās neskaidrības vai problēmas, saistītas ar Latvijā izsniegtajām numura zīmēm un simbolu atveidojumu uz tām. Latvijas numura zīmes un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība atbilst visām noteiktajām prasībām, kā arī to apraksts ir sniegts visām Eiropas Savienības valstīm. Sazinoties ar raksta autoru, CSDD arī noskaidroja, ka minētais raksts ir tapis Vācijā un attiecināms uz kādu Vācijā reģistrētu auto. Līdz ar to CSDD šobrīd nav pamata uzskatīt, ka, izbraucot ārpus Latvijas, varētu rasties kādas problēmas saistībā ar Latvijas reģistrācijas apliecību vai numura zīmēm.”

Tātad, turpinām vizināties Eiropā bez lieka satraukuma 🙂

KategorijasSabiedrība