Arhīvs

Posts Tagged ‘mikronodoklis’

Kad mikrouzņēmuma nodoklis kļūst (ne)izdevīgs uzņēmējiem? Nr.2

Pirms neilga laika biju publicējis savā blogā mazu aprēķinu, par to, kad mikrouzņēmuma nodokļa statuss uzņēmējam kļūst neizdevīgs. Ņemot vērā milzīgo interneta lietotāju interesi par minētajiem aprēķiniem, esmu veicis salīdzinoši vieglus aprēķinus modelējot konkrētas situācijas ar mainīgajiem lielumiem un to visu atspoguļoju vienā lielā tabulā.

Aprēķini veikti par pamatu ņemot darba devēja interesi salīdzināt, pie kāda darbinieku skaita (1, 2, 3, 4 vai 5) un to atalgojuma apmēra (no Ls 180 līdz pat Ls 500) ir izdevīgi kļūt par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju. Tabula ir ļoti vienkārši pārskatāma. Neskaidrību vai jautājumu gadījumā, droši komentējiet un labojiet un papildiniet.

Gribu uzsvērt to, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam ir izdevīgi kļūt situācijā, kad Jums apgrozījums sastāda līdz 70’000 Ls gadā, tiek nodarbināti ne vairāk kā 5 darbinieki un atalgojuma apmērs darbiniekam nepārsniedz 500 Ls. Bez tam šis nodoklis ir instruments, kā maziem un vidējiem uzņēmumiem maksāt atalgojumu legāli pilnā apmērā un aplokšņu jautājums šajā sektorā kļūst neaktuāls.

Pati tabula Excel formātā lejupielādējama te. (Pēc lejupielādes nomainiet faila paplašinājumu no *.doc pret *.xls)

Advertisements

Kad mikrouzņēmuma nodoklis kļūst (ne)izdevīgs uzņēmējiem?

Nupat Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja izskatīšanai Saeimā trešajā, galīgajā lasījumā mikrouzņēmuma nodokļu likumu, nosakot, ka nodokļa likme ir 9% no apgrozījuma.

Atbalstītais likumprojekts paredz, ka uzņēmuma apgrozījums kalendārajā gadā nedrīkst pārsniegt 70’000

latus un darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne vairāk kā pieci.

Ko sevī ietver mikrouzņēmuma nodoklis?

Tātad minētais nodoklis sevī ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).

Tā kā publiskajā telpā nav pieejami pamatojumi par nodokļa noteiktās 9% likmes pamatojumu ar aprēķiniem un lai saprastu minētā nodokļa lietderību salīdzinot pašreizējo nodokļa aprēķināšanas veidu (autors ņem par pamatu aprēķinus, ko var attiecināt uz SIA), tika nolemts veikt nelielus aprēķinus, kā būtu, ja būtu. Tātad zemāk rakstā veiktajos aprēķinos izspēlēta klasiskā saimnieciska darbība. Aprēķinos nav ņemts vērā pievienotās vērtības nodokļa aprēķins.

  1. Jānis ir nodibinājis viena dalībnieka SIA, lai veiktu saimniecisko darbību. Neviens cits darbinieks pie viņa nestrādā. Viņa saimnieciskā darbība ir sīktirdzniecība un dažādu saimniecisko pakalpojumu sniegšana;
  2. Ik mēnesi Jānis iepērk izejvielas un palīgmateriālus savai saimnieciskajai darbībai par 2000,00 latiem;
  3. Viņš ir aprēķinājis, ka tirgus situācija un konkurence neļauj uzlikt uzcenojumu vairāk kā 30%. Tātad uzcenojums jeb pievienotā vērtība iepirktajiem izejmateriāliem, palīgmateriāliem un pakalpojumiem sastāda 30 %
  4. Saimnieciskās darbības dažādi papildizdevumi sastāda, pieņemsim, 200,00 latus, kas sevī ietver komunālos maksājumus, sakaru izdevumus, grāmatvedības kārtošanas izdevumi (jo izrādās SIA īpašnieks vienlaicīgi it kā nevar būt kasieris, grāmatvedis un vadītājs, labojiet, ja kļūdos), bet neietver Jāņa atalgojuma izmaksas;
  5. Nav grūti izrēķināt, ka peļņa sastāda: 2000,00 lati x 1.30 – 2000,00 lati iepirkums – 200,00 lati dažādi izdevumi = 400,00 lati, taču nevaram aizmirst to, ka Jānis vēlēsies saņemt arī sev algu, kura viņam uz papīra sastāda 200,00 latus;
  6. Alga brutto – 200,00 lati, no kuriem (pamata darba vieta, bez apgādājamajiem) Jānis uz rokas saņems 143,78 latus. Uz Valsts kasi ir jāpārskaita 104,65 lati un kopā uzņēmumam atalgojums izmaksā 143,78 lati alga + 104,65 lati nodokļi = 248,43 lati;
  7. Uzņēmuma peļņa pirms UIN aprēķināšanas sastāda: Peļņa 400 lati – 248,43 atalgojuma izmaksas = 151,57 lati;
  8. Tātad UIN sastāda: 151,57 lati x 15% UIN likme = 22,74 lati.

Uzņēmums kopā uz Valsts Kasi samaksās nodokļus no aprēķinātās darba algas 104,65 latus + 22,75 latus uzņēmuma ienākuma nodokli. Kopā sastāda 127,39 lati jeb 4,9 % no uzņēmuma apgrozījuma un uzņēmuma tīrā peļņa ir brutto peļņa 151,57 lati – uzņēmuma ienākuma nodoklis 22,74 lati = Uzņēmuma tīrā peļņa 128,83 lati jeb rentabilitāte 4,96%;

Savukārt, ja uzņēmums būtu izvēlējies maksāt mikrouzņēmuma nodokli, tad izmaksas būtu ļoti vienkārši aprēķināmas – uzņēmuma apgrozījums sastāda 2600,00 latus un 9% sastāda 234,00 latus. Uzņēmuma tīrā peļņa ir brutto peļņa pirms atalgojuma aprēķināšanas 400,00 lati – atalgojums 143,78 lati (tāds pats uz rokas izmaksājams, kā klasiskā variantā salīdzināšanai) – 234,00 lati mikrouzņēmuma nodoklis = Uzņēmuma tīrā peļņa 22,22 lati jeb rentabilitāte 0,85%.

Tātad secinājums – Nodokļu aprēķināšanas vienkāršošanas nolūkos mikrouzņēmuma nodokļa ieviešana iespējams ir apsveicama, taču pašreiz noteiktā 9% likme (kur nu vēl 20% no apgrozījuma, kā tas tika iepriekš virzīts) pēc šiem aprēķiniem liek saprast, ka tā ir pārāk augsta un lai veicinātu mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus savu saimniecisko darbību pārcelt no pelēkās ekonomikas uz legālo darbību, tad šī procentu likme nedrīkstētu pārsniegt 5% no uzņēmuma apgrozījuma saglabājot visus likumprojektā iekļautos kritērijus.

Līdz ar to māc šaubas vai uzņēmēji, kuri parēķinās līdzīgus aprēķinus, piekritīs maksāt šo nodoklis no apgrozījuma – drīzāk nē!

Varbūt likumdevējiem ir īpašie aprēķini?

*** Ir publicēta tabula, kurā veikti aprēķini, modelējot dažādas situācijas