Arhīvs

Posts Tagged ‘nodokļi’

Kad mikrouzņēmuma nodoklis kļūst (ne)izdevīgs uzņēmējiem? Nr.2

Pirms neilga laika biju publicējis savā blogā mazu aprēķinu, par to, kad mikrouzņēmuma nodokļa statuss uzņēmējam kļūst neizdevīgs. Ņemot vērā milzīgo interneta lietotāju interesi par minētajiem aprēķiniem, esmu veicis salīdzinoši vieglus aprēķinus modelējot konkrētas situācijas ar mainīgajiem lielumiem un to visu atspoguļoju vienā lielā tabulā.

Aprēķini veikti par pamatu ņemot darba devēja interesi salīdzināt, pie kāda darbinieku skaita (1, 2, 3, 4 vai 5) un to atalgojuma apmēra (no Ls 180 līdz pat Ls 500) ir izdevīgi kļūt par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju. Tabula ir ļoti vienkārši pārskatāma. Neskaidrību vai jautājumu gadījumā, droši komentējiet un labojiet un papildiniet.

Gribu uzsvērt to, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam ir izdevīgi kļūt situācijā, kad Jums apgrozījums sastāda līdz 70’000 Ls gadā, tiek nodarbināti ne vairāk kā 5 darbinieki un atalgojuma apmērs darbiniekam nepārsniedz 500 Ls. Bez tam šis nodoklis ir instruments, kā maziem un vidējiem uzņēmumiem maksāt atalgojumu legāli pilnā apmērā un aplokšņu jautājums šajā sektorā kļūst neaktuāls.

Pati tabula Excel formātā lejupielādējama te. (Pēc lejupielādes nomainiet faila paplašinājumu no *.doc pret *.xls)

Advertisements

Kad mikrouzņēmuma nodoklis kļūst (ne)izdevīgs uzņēmējiem?

Nupat Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja izskatīšanai Saeimā trešajā, galīgajā lasījumā mikrouzņēmuma nodokļu likumu, nosakot, ka nodokļa likme ir 9% no apgrozījuma.

Atbalstītais likumprojekts paredz, ka uzņēmuma apgrozījums kalendārajā gadā nedrīkst pārsniegt 70’000

latus un darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne vairāk kā pieci.

Ko sevī ietver mikrouzņēmuma nodoklis?

Tātad minētais nodoklis sevī ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).

Tā kā publiskajā telpā nav pieejami pamatojumi par nodokļa noteiktās 9% likmes pamatojumu ar aprēķiniem un lai saprastu minētā nodokļa lietderību salīdzinot pašreizējo nodokļa aprēķināšanas veidu (autors ņem par pamatu aprēķinus, ko var attiecināt uz SIA), tika nolemts veikt nelielus aprēķinus, kā būtu, ja būtu. Tātad zemāk rakstā veiktajos aprēķinos izspēlēta klasiskā saimnieciska darbība. Aprēķinos nav ņemts vērā pievienotās vērtības nodokļa aprēķins.

  1. Jānis ir nodibinājis viena dalībnieka SIA, lai veiktu saimniecisko darbību. Neviens cits darbinieks pie viņa nestrādā. Viņa saimnieciskā darbība ir sīktirdzniecība un dažādu saimniecisko pakalpojumu sniegšana;
  2. Ik mēnesi Jānis iepērk izejvielas un palīgmateriālus savai saimnieciskajai darbībai par 2000,00 latiem;
  3. Viņš ir aprēķinājis, ka tirgus situācija un konkurence neļauj uzlikt uzcenojumu vairāk kā 30%. Tātad uzcenojums jeb pievienotā vērtība iepirktajiem izejmateriāliem, palīgmateriāliem un pakalpojumiem sastāda 30 %
  4. Saimnieciskās darbības dažādi papildizdevumi sastāda, pieņemsim, 200,00 latus, kas sevī ietver komunālos maksājumus, sakaru izdevumus, grāmatvedības kārtošanas izdevumi (jo izrādās SIA īpašnieks vienlaicīgi it kā nevar būt kasieris, grāmatvedis un vadītājs, labojiet, ja kļūdos), bet neietver Jāņa atalgojuma izmaksas;
  5. Nav grūti izrēķināt, ka peļņa sastāda: 2000,00 lati x 1.30 – 2000,00 lati iepirkums – 200,00 lati dažādi izdevumi = 400,00 lati, taču nevaram aizmirst to, ka Jānis vēlēsies saņemt arī sev algu, kura viņam uz papīra sastāda 200,00 latus;
  6. Alga brutto – 200,00 lati, no kuriem (pamata darba vieta, bez apgādājamajiem) Jānis uz rokas saņems 143,78 latus. Uz Valsts kasi ir jāpārskaita 104,65 lati un kopā uzņēmumam atalgojums izmaksā 143,78 lati alga + 104,65 lati nodokļi = 248,43 lati;
  7. Uzņēmuma peļņa pirms UIN aprēķināšanas sastāda: Peļņa 400 lati – 248,43 atalgojuma izmaksas = 151,57 lati;
  8. Tātad UIN sastāda: 151,57 lati x 15% UIN likme = 22,74 lati.

Uzņēmums kopā uz Valsts Kasi samaksās nodokļus no aprēķinātās darba algas 104,65 latus + 22,75 latus uzņēmuma ienākuma nodokli. Kopā sastāda 127,39 lati jeb 4,9 % no uzņēmuma apgrozījuma un uzņēmuma tīrā peļņa ir brutto peļņa 151,57 lati – uzņēmuma ienākuma nodoklis 22,74 lati = Uzņēmuma tīrā peļņa 128,83 lati jeb rentabilitāte 4,96%;

Savukārt, ja uzņēmums būtu izvēlējies maksāt mikrouzņēmuma nodokli, tad izmaksas būtu ļoti vienkārši aprēķināmas – uzņēmuma apgrozījums sastāda 2600,00 latus un 9% sastāda 234,00 latus. Uzņēmuma tīrā peļņa ir brutto peļņa pirms atalgojuma aprēķināšanas 400,00 lati – atalgojums 143,78 lati (tāds pats uz rokas izmaksājams, kā klasiskā variantā salīdzināšanai) – 234,00 lati mikrouzņēmuma nodoklis = Uzņēmuma tīrā peļņa 22,22 lati jeb rentabilitāte 0,85%.

Tātad secinājums – Nodokļu aprēķināšanas vienkāršošanas nolūkos mikrouzņēmuma nodokļa ieviešana iespējams ir apsveicama, taču pašreiz noteiktā 9% likme (kur nu vēl 20% no apgrozījuma, kā tas tika iepriekš virzīts) pēc šiem aprēķiniem liek saprast, ka tā ir pārāk augsta un lai veicinātu mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus savu saimniecisko darbību pārcelt no pelēkās ekonomikas uz legālo darbību, tad šī procentu likme nedrīkstētu pārsniegt 5% no uzņēmuma apgrozījuma saglabājot visus likumprojektā iekļautos kritērijus.

Līdz ar to māc šaubas vai uzņēmēji, kuri parēķinās līdzīgus aprēķinus, piekritīs maksāt šo nodoklis no apgrozījuma – drīzāk nē!

Varbūt likumdevējiem ir īpašie aprēķini?

*** Ir publicēta tabula, kurā veikti aprēķini, modelējot dažādas situācijas

Latvija – nemākulīgas makroekonomikas attīstības paraugstunda?

Izmantojot brīvdienu dāvāto brīvo laiku, radās neliela interese aplūkot ar makroekonomiku saistītus jautājumus. Uz šo domu uzvedināja kāds komentārs diena.lv, kur bija rakstīts, ka Latvija 2009. gadā ir pēdējā vietā pasaulē savas ekonomikas pieaugumā jeb precīzāk pirmajā vietā tās ekonomikas sarukšanas apjomā. Makroekonomiskos terminos izsakoties – reālā iekšzemes kopprodukta pieauguma ziņā.

Lai arī wikipedia.org publicētos enciklopēdijas datus vienmēr ir jāpārbauda pēc to patiesuma, taču ielūkojos arī šeit, lai gūtu papildus informāciju par 2009. gadu.

Un mans izpētes objekts šoreiz bija valstu reālais IKP. (Tie, kas nezina, kas tāds ir, varat aplūkot tajā pašā wikipēdijā – http://en.wikipedia.org/wiki/Real_gdp ).

Liels bija mans pārsteigums, ka noskaidrojās, ka tiešām Latvija atrodas 214. vietā pasaulē reālā IKP pieauguma ziņā ar -17.8% turpretī pirmajās vietās reālā IKP pieauguma ziņā ieņem tādas valstis kā Makao +13.2%, Angilja +10.2%, Katara +9.2%, Mongolija +9% un Ķīna +8.7%. Turpretī pasaulē kopumā reālais IKP samazinājās par -1%, kas novērtēts ar 126.vietu kopējā rādītājā. (Ar pilnu valstu sarakstu, sarindotu pēc reālā IKP pieaguma var iepazīties pēc saites: http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_countries_by_GDP_%28real%29_growth_rate vai ASV CIP mājas lapā pēc saites: https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2003rank.html ).

2010. gada 11.martā „Dienas Bizness” rakstīja, ka Latvijas ekonomika 2009. gadā samazinājusies par 18% salīdzinājumā ar 2008. gadu (http://db.lv/r/460-finanses/469-makroekonomika/219349-2009-gada-latvijas-ekonomika-samazinajusies-par-18-proc ) taču raksta autors acīmredzot apzināti vai netīši aizmirsa piebilst to, ka šāds ekonomikas sarukums ir pirmās vietas cienīgs pasaulē. Īsti arī nav skaidrs, kāpēc Latvijā neviens ierēdnis neuzdrošinās īsti sabiedrībai pateikt, ka pie mums kopējie rādītāji ir sliktāki, nekā kaimiņvalstīs? Ar to mēs vēlamies noslēpt atsevišķi ierēdņu nekompetenci makroekonomikas jautājumos? Vēlamies nepopularizēt nothing special, bet nu lai kā arī tur nebūtu, nedomāju, ka kādai Valsts amatpersonai pietiks dūšas pateikt sabiedrībai, ka „… jā, lūk, mēs pieļāvām veselu virkni kļūdu makroekonomikas jautājumos. Lūk, mūsu izvēlētā fiskālā politika nebija pareiza brīdī, kad mūsu ekonomika mēdza pieaugt par +10% gadā.”

Tagad uzdosim jautājumu – vai valsts amatpersonas un ierēdņi mēdz atzīt savas kļūdas un mācīties no tām, lai nākotnē šādas kļūdas vairs neatkārtotu? Ja amatpersonas neatzīst savas kļūdas, tad jājautā – vai viņi ir pelnījuši turpināt darbu un strādāt pēc „trekno gadu” metodēm par mūsu, nodokļu maksātāju naudu?

Neesmu makroekonomikas jautājumu eksperts, taču saprotot makroekonomiskos procesus, secinu, ka iepriekšējos gados Valsts ekonomikas pieauguma temps bija jābremzē izmantojot fiskālo politiku, t.i. palielinot nodokļus jomās, kas veicināja nepārdomātu ekonomikas pieaugumu (lasiet – NĪ mākslīgais burbulis, patēriņa stimulēšana, imports) un ierobežojot arī Valsts tēriņus (lasiet – nepieļaujot supermega projektu realizāciju, nepārdomātu investīciju projektu realizāciju, kas uzlika nevajadzīgas kredītsaistības daudzām gan privātstruktūrām, gan valsts iestādēm) un tā vietā, paaugstināto nodokļu ieņēmumus un Valsts budžeta pārpalikumu novirzīt Valsts uzkrājumam līdz brīdim, kad īstermiņā vai ilgtermiņā iestājas ekonomikas recesija un samazinoties valsts budžeta ieņēmumiem, veidojošos budžeta deficītu būtu iespējams segt jau no uzkrātajām rezervēm. Bez tam šīs rezerves ilgtermiņā uzkrājot un apsaimniekojot, būtu izveidojušās ar pamatīgiem procentu ieņēmumiem absolūtajos ciparos. Un pie šāda scenārija Latvijai nebūtu bijis nepieciešams ne Starptautiskā Valūtas fonda, ne Pasaules Bankas, ne arī citu kreditoru naudas resursi. Pie šāda scenārija, iespējams, Latvija tagad būtu piedzīvojusi nevis nodokļu palielināšanu atsevišķās nevajadzīgās un absurdās pozīcijās, bet tieši otrādi – nodokļu samazināšanu – Latvijas eksporta un arī patēriņa veicināšanai, kā arī Latvijai iespējams būtu brīvie naudas līdzekļi, ko varētu aizdot kaut vai Lietuvai vai Ukrainai.

Man sāpīgi apzināties, ka Nothing Special komanda „mākoņos” apzināti (neticu, ka tas notika nekompetences dēļ) veda nepārdomātu Latvijas ekonomisko attīstību, tādējādi īstermiņa gūstot ievērojamus ieņēmumus sev vai sev pietuvinātiem cilvēkiem. Brīžiem rodas sajūta, ka par ekonomisko attīstību tolaik neviens pat nedomāja, jo svarīgākais šķiet bija iztērēt tolaik, it kā brīvos Valsts naudas līdzekļus. Un tie cilvēki, kas vēlējās iebilst pret šādu rīcību, nemaz netika pie teikšanas!

Tā notiek, kad cilvēkam, kuram nekad naudas nav bijis, pēkšņi tiek iegūti brīvie līdzekļi un ja cilvēks ir pietiekami neapdomīgs, viņš notērēs šos brīvos līdzekļus nevajadzīgās mantās un pamanīsies vēl ieslīgt trīs reiz lielākos parādos no sākotnēji brīvo līdzekļu apjoma tā vietā, lai veidotu uzkrājumu nebaltajām dienām.

Teiciena vārdi – „Lēnāk brauksi, tālāk tiksi” šķiet, sevi būtu attaisnojuši tagad J