Arhīvs

Archive for jūnijs, 2010

Kad mikrouzņēmuma nodoklis kļūst (ne)izdevīgs uzņēmējiem?

Nupat Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja izskatīšanai Saeimā trešajā, galīgajā lasījumā mikrouzņēmuma nodokļu likumu, nosakot, ka nodokļa likme ir 9% no apgrozījuma.

Atbalstītais likumprojekts paredz, ka uzņēmuma apgrozījums kalendārajā gadā nedrīkst pārsniegt 70’000

latus un darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne vairāk kā pieci.

Ko sevī ietver mikrouzņēmuma nodoklis?

Tātad minētais nodoklis sevī ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).

Tā kā publiskajā telpā nav pieejami pamatojumi par nodokļa noteiktās 9% likmes pamatojumu ar aprēķiniem un lai saprastu minētā nodokļa lietderību salīdzinot pašreizējo nodokļa aprēķināšanas veidu (autors ņem par pamatu aprēķinus, ko var attiecināt uz SIA), tika nolemts veikt nelielus aprēķinus, kā būtu, ja būtu. Tātad zemāk rakstā veiktajos aprēķinos izspēlēta klasiskā saimnieciska darbība. Aprēķinos nav ņemts vērā pievienotās vērtības nodokļa aprēķins.

  1. Jānis ir nodibinājis viena dalībnieka SIA, lai veiktu saimniecisko darbību. Neviens cits darbinieks pie viņa nestrādā. Viņa saimnieciskā darbība ir sīktirdzniecība un dažādu saimniecisko pakalpojumu sniegšana;
  2. Ik mēnesi Jānis iepērk izejvielas un palīgmateriālus savai saimnieciskajai darbībai par 2000,00 latiem;
  3. Viņš ir aprēķinājis, ka tirgus situācija un konkurence neļauj uzlikt uzcenojumu vairāk kā 30%. Tātad uzcenojums jeb pievienotā vērtība iepirktajiem izejmateriāliem, palīgmateriāliem un pakalpojumiem sastāda 30 %
  4. Saimnieciskās darbības dažādi papildizdevumi sastāda, pieņemsim, 200,00 latus, kas sevī ietver komunālos maksājumus, sakaru izdevumus, grāmatvedības kārtošanas izdevumi (jo izrādās SIA īpašnieks vienlaicīgi it kā nevar būt kasieris, grāmatvedis un vadītājs, labojiet, ja kļūdos), bet neietver Jāņa atalgojuma izmaksas;
  5. Nav grūti izrēķināt, ka peļņa sastāda: 2000,00 lati x 1.30 – 2000,00 lati iepirkums – 200,00 lati dažādi izdevumi = 400,00 lati, taču nevaram aizmirst to, ka Jānis vēlēsies saņemt arī sev algu, kura viņam uz papīra sastāda 200,00 latus;
  6. Alga brutto – 200,00 lati, no kuriem (pamata darba vieta, bez apgādājamajiem) Jānis uz rokas saņems 143,78 latus. Uz Valsts kasi ir jāpārskaita 104,65 lati un kopā uzņēmumam atalgojums izmaksā 143,78 lati alga + 104,65 lati nodokļi = 248,43 lati;
  7. Uzņēmuma peļņa pirms UIN aprēķināšanas sastāda: Peļņa 400 lati – 248,43 atalgojuma izmaksas = 151,57 lati;
  8. Tātad UIN sastāda: 151,57 lati x 15% UIN likme = 22,74 lati.

Uzņēmums kopā uz Valsts Kasi samaksās nodokļus no aprēķinātās darba algas 104,65 latus + 22,75 latus uzņēmuma ienākuma nodokli. Kopā sastāda 127,39 lati jeb 4,9 % no uzņēmuma apgrozījuma un uzņēmuma tīrā peļņa ir brutto peļņa 151,57 lati – uzņēmuma ienākuma nodoklis 22,74 lati = Uzņēmuma tīrā peļņa 128,83 lati jeb rentabilitāte 4,96%;

Savukārt, ja uzņēmums būtu izvēlējies maksāt mikrouzņēmuma nodokli, tad izmaksas būtu ļoti vienkārši aprēķināmas – uzņēmuma apgrozījums sastāda 2600,00 latus un 9% sastāda 234,00 latus. Uzņēmuma tīrā peļņa ir brutto peļņa pirms atalgojuma aprēķināšanas 400,00 lati – atalgojums 143,78 lati (tāds pats uz rokas izmaksājams, kā klasiskā variantā salīdzināšanai) – 234,00 lati mikrouzņēmuma nodoklis = Uzņēmuma tīrā peļņa 22,22 lati jeb rentabilitāte 0,85%.

Tātad secinājums – Nodokļu aprēķināšanas vienkāršošanas nolūkos mikrouzņēmuma nodokļa ieviešana iespējams ir apsveicama, taču pašreiz noteiktā 9% likme (kur nu vēl 20% no apgrozījuma, kā tas tika iepriekš virzīts) pēc šiem aprēķiniem liek saprast, ka tā ir pārāk augsta un lai veicinātu mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus savu saimniecisko darbību pārcelt no pelēkās ekonomikas uz legālo darbību, tad šī procentu likme nedrīkstētu pārsniegt 5% no uzņēmuma apgrozījuma saglabājot visus likumprojektā iekļautos kritērijus.

Līdz ar to māc šaubas vai uzņēmēji, kuri parēķinās līdzīgus aprēķinus, piekritīs maksāt šo nodoklis no apgrozījuma – drīzāk nē!

Varbūt likumdevējiem ir īpašie aprēķini?

*** Ir publicēta tabula, kurā veikti aprēķini, modelējot dažādas situācijas

Advertisements

Diskutē par alkohola un cigarešu tirdzniecību nepilngadīgajiem

Vecākiem ir jākļūst atbildīgākiem par saviem bērniem, pedagogiem jāvelta lielāka uzmanība sabiedrībā pieņemto vērtību alkonostiprināšanā audzēkņu apziņa, savukārt mums ikvienam ir jābūt pilsoniski aktīvākam un līdzatbildīgākam.  Šādi secināja diskusijas „Bērniem drošas vides veidošana Jēkabpils pilsētā” dalībnieki – jaunieši, pedagogi, vecāki, policijas un pašvaldības darbinieki, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Pēdējos gados situācija nav uzlabojusies

Pirms pāris gadiem biedrības „Vecāki izglītības atbalstam” veiktajā skolnieku aptaujā secināts, ka nepilngadīgajiem ir iespēja tikt pie cigaretēm un alkohola. No 263 respondentiem to apliecināja absolūtais vairākums – 241 persona. Apmēram 90 % gadījumu nepilngadīgie vēlamo preci palūdz iegādāties pieaugušajiem. Taču, kā liecina skolnieku atbildes, alkoholu un cigaretes viņiem tirgo arī veikalos.

Valsts policijas Zemgales reģionālās iestādes Jēkabpils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore Diāna Stivriņa stāsta, ka nepilngadīgajiem alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus tirgo visos mazajos veikalos Jēkabpils pilsētā, savukārt lielveikalos – jauniešiem vecuma robežās no 16 līdz 18 gadiem, mānīgā izskata dēļ. Policijas pārstāve diskusijā aicināja pedagogus vairāk bērniem mācīt to, ka melot nav ļauts, rosināt viņus būt atklātiem un stāstīt par sarežģītajām situācijām, kurās tie nokļuvuši, tāpat beigt bērnus biedēt ar policiju, citādi viņi mazāk uzticas policijai vai neuzticas tai nemaz.

Nepilngadīgo lietu inspektore stāstīja divus 2009. gada nogalē policijā reģistrētus gadījumus, kuriem, paldies Dievam, bija laimīgas beigas: Jēkabpils pilsētas centrā garāmgājēji pamanīja sniegā guļam kādu bērnu vecumā līdz 16 gadiem. Vēlāk mediķi viņa asinīs konstatēja pusotras promiles alkohola. Otrs gadījums – arī garāmgājēji atrada uz ielas, sniegā gulošu bērnu vecumā līdz 14 gadiem, izsauca neatliekamās medicīniskās palīdzības speciālistus. Slimnīcā bērna asinīs konstatēja ap divām promilēm alkohola.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 173.pantu par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu vecāki vai personas, kas viņus aizstāj, pirmajā reizē saņem brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 latiem. Gadījumā, ja „tā rezultātā bērns vecumā līdz 16 gadiem izdarījis sīko huligānismu vai lietojis narkotiskās vai psihotropās vielas bez ārstniecības personas norādījuma, vai atradies dzērumā, vai nodarbojies ar ubagošanu, – vecākiem, vai personām, kas viņus aizstāj, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 50 līdz 150 latiem”. Savukārt, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, – uzliek naudas sodu no 150 līdz 250 latiem.

Kāpēc pusaudži un jaunieši lieto alkoholu, pulcējas grupās?

Ģimene, vecāki ir sabiedrības daļa, savukārt bērni – sabiedrības spogulis. Pusaudžu un jauniešu sabiedrībai nepieņemamā rīcība ir audzināšanas problēmu rezultāts. Jēkabpils 3. vidusskolas psiholoģe, sociālā pedagoģe, karjeras konsultante Dace Dzene diskusijā vērsa uzmanību vairākām svarīgām audzināšanas problēmām ģimenē, piemēram, nav precīzs katra ģimenes locekļa pienākumu un tiesību modelis, trūkst drošība un paredzamība, kā arī mīlestība un respekts no vecāku puses, bieži bērniem tiek liegta izvēle iespēja. Rezultātā lielākie sarežģījumi rodas, kad bērns ir sasniedzis pusaudžu vecumu, jo šo cilvēka attīstības posmu pavada „hormonu vētras”, autoritāšu maiņa, atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem, opozīcija, kritika, pašapliecināšanās, emocionalitāte, jutīgums, pašcieņas aktualitāte, pretenziju līmeņa paaugstināšanās, vēl joprojām bērnišķīgums no vienas puses un pieauguša esamības izjūtas no otras puses, kompensācijas reakcijas, rakstura akcentēšana. Šajā posmā vecāku rīcība pusaudzi ietekmē vairāk nekā izteiktie vārdi. Iztrūkstot kādam mozaīkas gabaliņam savstarpējo attiecību veidošanā, cilvēks kļūst viegli ietekmējams, veido sociālās grupas, kur arī apmierina savas saskarsmes vajadzības.

Diemžēl bieži nepilngadīgo kompānijās neiztrūkstoša ir alkohola un citu apreibinošo vielu lietošana, arī smēķēšana. Kā viņi paši stāsta, alkoholu un cigaretes viņi brīvi var nopirkt veikalā.

Situāciju ir iespējams mainīt ar cilvēku līdzatbildību

Jēkabpilī esošo lielveikalu tīklu pārstāvji apgalvo, ka viņu vadītajās tirdzniecības vietās nepilngadīgajiem alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus nepārdod. „Pārdevējas tiek stingri kontrolētas, viņas arī parakstījušās par iekšējās kārtības noteikumu pildīšanu. Vadības organizētajās pārbaudēs neviena kasiere nav pieķerta, tirgojam nepilngadīgajam alkoholu vai cigaretes,” stāsta SIA „RIMI Latvia” Jēkabpils veikala vadītāja Anita Broka. Viņa arī atbalsta vēl stingrāku soda sistēmu šajā jautājumā.

„Varbūt brīdī, kad cilvēks pamana likumpārkāpumu, vajadzētu piezvanīt un par to ziņot policijai,” rosina SIA „Devona” īpašnieks Mārtiņš Silasproģis. Vīrietis skaidro, ka viņa vadītajā uzņēmumā pārdevēja alga nav atkarīga no pārdotā preču daudzuma, tādēļ, viņaprāt, pārdevējas nav ieinteresētas tirgot alkoholiskos dzērienus vai tabakas izstrādājumus nepilngadīgajiem.

„Tā ir cīņa ar vējdzirnavām,” uzskata SIA „Masans” īpašnieks Aleksandrs Maļcevs. „Ja vecākiem mājās ir pilnīgi vienalga, ko dara viņu bērni, tad mēs neko izdarīt nevaram,” turpina A.Maļcevs, aicinot biedrību „Vecāki Jēkabpilij” piedalīties aktivitātēs, bērniem nodrošinot darbošanos dažādos interešu pulciņos.

Viesītes novada aktīvo vecāku pārstāvis Pēteris Līcis, kas arī ir SIA „Ārītes” veikalu īpašnieks, stāsta, ka laukos ir citas problēmas – tā saucamās „točkas”. Ja veikalos pārdevējs vēl baidīsies pārdot alkohola pudeli vai cigarešu paciņu kāda paziņas bērnam, tad nelegālajās alkohola tirgotavās tas notiekot ar „drošu sirdi”, ka nepilngadīgā vecāki noteikti par to neuzzinās. Viņaprāt, iespējams, situācija mainītos, ja Latvijā samazinātu akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem. Tad izdevīgums „točkās” zustu.

„Ir ģimenes, kuru bērniem nav laika nodarboties ar šādām lietām,” teic Jēkabpils Valsts ģimnāzijas vecāku padomes priekšsēdētājs Jānis Veide. Viņš uzskata, ka alkohola lietošanu un smēķēšanu vispirms rosina ģimene, tad sabiedrība kopumā. Iespējamais risinājums esot stingrāki sodi komersantiem, kas tirgo šīs vielas – līdz pat licences atņemšanai un šādas uzņēmējdarbības pilnīgam aizliegumam tirgotavas īpašniekam.

Šai domai piekrīt arī SIA „Kargo” īpašnieks Dailis Rencis, piebilstot, ka pārdevēji mēdz rīkoties bezatbildīgi. Tieši šī iemesla dēļ viņš pirms pāris gadiem pats uzņēmies kārtības nodrošināšanu savā deju klubā. Tāpat viņš pauda nožēlu, ka likumdošana pieprasa izpildīt, taču neparedz shēmu, kā to izpildīt! Arī vecākiem ir jākļūst atbildīgākiem par saviem bērniem, bet likumdošanā viņiem par aprūpes pienākumu nepildīšanu jāparedz stingrāki sodi. Lietderīga būtu arī kārtībnieku skaita palielināšana Jēkabpils pilsētā. Dailis Rencis pauda brīvu gribu bez maksas pildīt kārtībnieka pienākumus, ja vien viņam kāda atbildīgā instance dotu šādas pilnvaras.

Ko par to domā paši jaunieši?

Pusaudži un jaunieši smēķē un alkoholu lieto, lai sajustos piederīgi kādai interešu grupai, tāpat viņi jūtas pieaugušāki, taču tas viss ir tikai apmāns! Mūsdienās moderni ir atteikties no šīm vielām un aizrauties ar sportu, dejām, mūziku, tēlotājmākslu un citām līdzīgām aktivitātēm.

„Pusaudži un jaunieši nav nodarbināti,” situāciju raksturo Jēkabpils Jauniešu domes pārstāve Zane Vikšere. Tāpat problēmas ģimenē, kad jaunais cilvēks jūtas nesaprasts, neuzklausīts, lieks, rosina viņu nodoties atkarībām.

Problēma arī ir tā, ka 14 un 15 gadīgajiem pusaudžiem nav piemērotu atpūtas pasākumu. Tad nu viņi dodas uz pilngadīgajiem domātajām atpūtas vietām, klubiem, kuros arī diemžēl tiek ielaisti! „Vajadzētu pie ieejas prasīt kaut vai skolnieku apliecības,” rosina Jēkabpils Jauniešu domes pārstāvis Silvestrs Darbots.

„Uz jauniešu domes rīkoto rokenrola nakti bija ieradušies daudzi iepriekšminēto vecumu sasniegušie apmeklētāji. Tā kā atsaucība bija, mēs arī turpmāk organizēsim līdzīgus pasākumus, kuros varēs piedalīties ne tikai vidusskolnieki, bet arī 7.-9.klašu audzēkņi,” informē Jēkabpils Jauniešu domes priekšsēdētāja Lelde Nitiša.

Visi klātesošie vienoti piekrita, ka Jēkabpils pilsētā ir pietiekošs sporta nodarbību, interešu pulciņu un citu līdzīgu aktivitāšu piedāvājums. Viss ir atkarīgs no pašu vēlmes piedalīties, būt aktīviem.

Diskusijai gaidāms turpinājums

Kopumā marta beigās biedrības „Vecāki Jēkabpilij” sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību organizētajā diskusijā piedalījās 26 dalībnieki. Patlaban pēc apkopotās informācijas top vienošanās dokuments, ko plānots parakstīt nākamās diskusijas laikā, kad dažādu nozaru pārstāvji pulcēsies, lai runātu par vientulības sajūtu jauniešos.

KategorijasBez tēmas