Sākums > Social Media > Sociālo mediju izmantošanas regulējums LR normatīvajos aktos

Sociālo mediju izmantošanas regulējums LR normatīvajos aktos

Sociālo mediju izmantošanas regulējums LR normatīvajos aktos nav atrunāts. Līdz ar to dotajā brīdī ir situācija, kad katra iestāde var interpretēt brīvi pēc saviem ieskatiem sociālo mediju izmantošanas kārtību. Šobrīd vienīgais normatīvais akts ir Ministru kabineta noteikumi Nr.171

Ministru kabineta noteikumi Nr.171 nosaka kārtību, kādā iestādes ievieto informāciju internetā ,lai nodrošinātu tās pieejamību. Tie attiecas gan uz tiešās pārvaldes iestādēm, gan arī uz atvasinātām publiskām personām. Noteikumi nosaka, ka informācija, kas ievietota dažādos medijos, t.sk. iestādes mājas lapā nedrīkst būt atšķirīga, tomēr tas neizslēdz iespēju, ka dažāda formāta informācija tiek publicēta dažādos izmantojamos medijos. Par piemēru varētu minēt – kad video informācija tiek publicēta sociālajā medijā Youtube.com, bet foto informācija – flickr.com.

Internetā ievietotā informācija jāaktualizē ne retāk kā reizi nedēļa, ja nav noteikts citādi, lai sabiedrība saņemtu jaunāko un precīzāko informāciju. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs iestādes vadītājs. Vadītājam jāseko līdz lai internetā tiktu ievietota jaunākā informācija, aktuālāki notikumi. Iestādēs bieži vien tas tiek uzdots kādam no darbiniekiem, šim mērķim izveidojot amata vietu. Iestādei var neievietot internetā informāciju, kas klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija vai arī informāciju, kas nav saistīta ar iestādes funkcijām un uzdevumiem.

2010. gada jūnijā veiktajos noteikumu grozījumos pievienots punkts, kas ļauj neievietot visu informāciju, bet gan norādīt saiti uz tiešo informācijas avotu – ja mājas lapas sadaļā iekļaujamā informācija ir ievietota citas valsts pārvaldes iestādes mājas lapā, attiecīgajā sadaļā var norādīt saiti uz šīs iestādes mājas lapu. Uzskatu, ka Twitter sociālais medijs ir visatbilstošākais šādu noteikumu izpildei. Noteikumos par saišu ievietošanu ir minētas saites arī uz tām interneta mājas lapām, kas satur iestādes darbības jomai radniecīgu informāciju gan Latvijas Republikā, gan ārvalstīs, kā arī uz MK mājas lapu un Eiropas Savienības oficiālo portālu. Uzskatu, ka būtu nepieciešamas arī norādes uz iestādes kontiem citos sociālajos medijos.

Internetā iestāžu mājas lapā jānorāda pamatziņas par iestādi: kontakti, pakalpojumi aktualitātes, noteikumi un normatīvie akti, statistika, publikācijas, informācija par sadarbību, informācija svešvalodās un cita informācija. Tāpat ir jāievieto iestādes apraksts, vieta valsts pārvaldē, funkcijas, uzdevumi, darbības virzieni. Šobrīd par sadaļu Kontakti ir norādīts tikai tas, ka tur jābūt elektroniskā pasta adresei iestādes darba un pieņemšanas laiku, darbinieku kontaktinformācija un iestādes rekvizīti. Secina, ka būtu nepieciešams papildināt ar noteikumu punktu, kad sadaļā Kontakti tiek norādītas saites uz sociālo mediju kontiem, kur iespējams iegūt informāciju par jaunumiem un aktualitātēm. Noteikumos ir norādīts, ka ir jāpievieno informācija par aktualitātēm, jaunākajiem notikumiem. Tā kā sabiedrība lielākoties informāciju sāk iegūt sociālajos medijos, tad uzskatu, ka sabiedrībai informācija ir jāsasniedz taij pieejamākā veidā.

Tehniskajās prasībās ir norādīts, ka jānodrošina atsevišķu mājas lapas satura vienību piegāde, izmantojot RSS – vienkāršās sindicēšanas pakalpojuma kanālus, izvērtējot satura vienību publicēšanas un pakalpojuma izmantošanas lietderību.

Uzskatu, ka šos noteikumus būtu jāpapildina ar nepieciešamību ievietot punktus, kas regulē sociālo mediju izmantošanu vai arī katrai iestādei būtu jāizstrādā atsevišķi noteikumi atbilstošo tās darbības specifika. Kā variantu var piedāvāt izstrādāt vadlīnijas, pēc kurām veikt publisko komunikāciju, tās pielāgojot iestādes un izmantojamo mediju specifikai.

Salīdzinot, Lietuvas varas iestāžu mājas lapās nav atrodami normatīvie akti par sociālo mediju izmantošanu valsts iestāžu komunikācijā, tomēr ir norādes uz izveidotiem kontiem gan Twitter, Facebook un YouTube portālos, savukārt Igaunijas valdība izstrādājusi normatīvo aktu, kas nosaka kā valdība veic komunikāciju izmantojot internetu. Normatīvais akts „Sociālie mediji kā valsts aģentūru saziņas kanāls” nosaka kā Igaunijā publiskā komunikācija tiek veikta izmantojot sociālos medijus. Dokumenta sākumā uzsvērts, ka komunikācija sociālajos medijos ir divvirzienu un šo vidi nedrīkst izmantot kā informācijas „dēli”. Tiek ieteikts apzināt efektīvākos kanālus, ņemot vērā sniedzamās informācijas un vēlamās auditorijas īpatnības, jo ir nelietderīgi censties apgūt pilnīgi visus šāda tipa medijus. Igaunijā valsts iestādi sociālajos medijos var pārstāvēt visi tās darbinieki, cik tālu vien to atļauj viņu kompetence, ja vien iestādes ietvaros nav norādīts citādi. Bet pirms aģentūras sāk savu dalību sociālajos medijos, tām vispirms jānosaka, kāds ir šo aktivitāšu mērķis: ko un kādā veidā aģentūra vēlas ar šādu komunikāciju panākt, vai arī tikai vēlas radīt klātesamības efektu šajos medijos. Aģentūrā jāieceļ persona, kas ir atbildīga par aģentūras sociālo mediju kanāliem, lai noritētu bez tehniskām problēmām, uz jautājumiem no sabiedrības tiktu atbildēts un tiktu uzraudzīta kopējā aģentūras darbība katrā konkrētā medijā.

Komunikācijai sociālajos medijos Igaunijā noteiktas 4 galvenās iezīmes.

Pirmā no tām ir klausīšanās. Klausīties, kas notiek sabiedrībā, kurus sociālos medijus cilvēki izmanto vairāk, caur kuriem medijiem vieglāk sasniegt vēlamo auditoriju, lai tiktu sadzirdētas abas puses un komunikācija būtu efektīvāka. Kā iespējamie risinājumi vēlamā medija noteikšanai tiek ieteikti RSS programmas izmantošana, atslēgvārdu meklēšana internetā un meklētājprogrammu dati.

Nākamā ir izteiksme – veids kā paust informāciju. Tiek norādīts, ka informācija jāsniedz pastāvīgi un atbilstoši konkrētajam sociālo mediju kanālam, kā, ja nepieciešams, jāpalielina publikāciju skaits atbilstoši notikumu aktualitātēm vai apgūstamo mediju skaits. Publiskotajai informācijai ir jābūt skaidrai, jāievēro stils un ja iespējams, informācija jāpievieno audio un video materiāli. Komunikācijā jāizvairās no pārmērīgas automatizācijas, lai neradītu necieņu pret informācijas saņēmēju. Katrs sociālo mediju kanāls ir unikāls ar to komunikācijas stilu un lietotāju sabiedrību un katrs no šiem kanāliem prasa noteiktas uzvedības normas. Sociālie mediji arī aicina cilvēkus uz mijiedarbību, kas nozīmē, aģentūrām ir jābūt gatavām uz atsauksmēm un komentāriem un jābūt gatavām atbildēt uz tiem. Tiek norādīts arī par gramatikas un stila ievērošanu veidojot publisko komunikāciju.

Dalība – komunikācijā iesaistās abas puses. Par to, cik svarīgi ir iesaistīties liecina arī norādījums, ka atbildes uz jautājumiem, piemēram, Facebook jāsniedz pāris stundu laikā un ne vēlāk kā tajā pašā dienā. Iespējams vēlāk pievienot plašāku un detalizētāku informāciju, tomēr ar pirmo atbildi nedrīkst kavēties. Jāizvairās no provokatīvas informācijas, kas veicina cilvēku aizspriedumus, necieņu vai ir nepiemērota stila un satura. Lasītājiem ir iespējams komentēt informāciju bez ierobežojuma, tomēr neadekvātie, vardarbību veicinošie komentāri tiek izdzēsti.

Komunikācija krīzes laikā – kad sabiedrībai nepieciešams sniegt operatīvu informāciju kādā steidzamā vai ārkārtējā situācijā. Tiek norādīts, ka ir svarīgi komunicēt ar sabiedrību jau sākotnējos krīzes posmos, lai ievāktu informāciju un veicinātu cilvēku interesi informāciju no valsts aģentūrām saņemt tieši ar interneta un sociālo mediju palīdzību. Valsts iestādēm tiek ieteikts nekavēties ar informācijas ievietošanu oficiālajos kanālos, jo nereti neoficiālā informācija, kas sasniedz lietotāju ātrāk ir neprecīza un maldīga. Informācija sociālajos medijos nonāk pie lietotāja ātrāk un arī atbildes uz jautājumiem tiek saņemtas ātrāk nekā tad, ja šāda komunikācija notiktu izmantojot parastos medijos.

Dokumentā norādīts, kas jāievēro oficiālajiem iestāžu pārstāvjiem komunicējot sociālajos medijos. Vispirms tas ir sabiedrisko pakalpojumu ētikas kodekss. Jāievēro atbildība sociālajos medijos – darbinieks nedrīkst būt anonīms, runājot par pārstāvētās aģentūras darbu, darbiniekam jānošķir profesionālais viedoklis no personīgā. Jābūt nodrošinātai labai sakaru kvalitātei – medijos ievietotais teksts, foto un video informācija jābūt precīzai un atbilstošai un jāizvairās no tādas informācijas, kas varētu tikt interpretēta nepareizi. Amatpersonām jāpieturas pie savas kompetences, runājot par darba jautājumiem – jāizvairās sniegt informācija un komentāri, kas neatbilst profesionālajām zināšanām, jo neprecīzas, neprofesionālas informācijas sniegšana mazina uzticību konkrētajai iestādei. Darbiniekiem arī jāpievērš uzmanību tam, kādu privāto informāciju tie publisko internetā gan par sevi, gan sev pazīstamiem cilvēkiem, lai netiktu publiskota privāta informācija un nerastos nevajadzīgi konflikti. Informācija, kas publiskota var tikt izmantot ļaunprātīgi, piemēram, kāda privāta informācija, fotogrāfijas, dati, amata īpatnības var tikt izmantotas pret konkrētām personām. Lietojot sociālos medijus jāievēro tie paši informācijas drošības noteikumu, kas attiecas uz pārējo interneta lietošana.

Igaunijas valdības oficiālajā mājas lapā norādītas ikonas, caur kurām iespējams iegūt informāciju, kas ievietota valdības kontā tādos medijos kā Facebook, Twitter un YouTube, kā arī  iespējams pierakstīties uz RSS informācijas plūsmu.

Domāju, ka kaimiņvalstu pieredzes ir ļoti noderīgi piemēri Latvijai, taču ne visos aspektos ir jākopē viens pret vienu kaimiņvalstu pieredze. Latvijai ir pietiekami plašas iespējas, zināšanas, gan resursi veidot savu pieredzi publiskajai komunikācijai sociālajos medijos.

Zviedrijas valdības majaslapā nav norādes uz citiem sociālo mediju avotiem, tomēr ļoti populārs kļūst Twitter, kur kontu izveidojušas vairākas valsts iestādes. No 290 valsts un pašvaldību iestādēm, kontu Twitter līdz 2012. gadam izveidojusi jau 71, tiesa gan daudzas no tām neveic komunikāciju, tām ir tikai izveidoti profili. Vairākām iestādēm izveidoti viltus profili. Sabiedrisko attiecību vadītāji Zviedrijā augsti novērtē sociālo mediju sniegtās priekšrocības. Apmēram 75% iesaka klientiem izmantot sociālos medijus. Šobrīd izveidotajiem profiliem ir dažāds skaits sekotāju – piemēram aģentūrai, kas saistīta ar veselības jautājumiem seko tikai 61 cilvēks, savukārt Zviedrijas Civilās aizsardzības aģentūrai ir pieteikušies 2,6 tūkstoši sekotāju.

Norvēģija, salīdzinot ar Latviju ir izstrādājusi infrastruktūru komunikācijai sociālajos medijos. Norvēģijā tiek uzturēts viens portāls visām ministrijām, savukārt uz pārējām valsts pārvaldes iestādēm attiecas izstrādātas vadlīnijas, kopumā vairāk nekā 30 kritēriji, kas nosaka tīmekļa vietņu uzturēšanas labo praksi, pieejamību sabiedrībai un lietojamību. Norvēģija uzsver sava sociālo mediju modeļa lietošanas priekšrocību, kā spēcīgos punktus minot tehniskos un drošības risinājumus, centralizētu tehnisko atbalstu ministrijā un resursu uzturēšanai un funkciju nodrošināšanai samazinātie izdevumi. Tas, ka ir viens kopējs valdības portāls nodrošina arī vienu centrālo resursu, kur sabiedrībai meklēt informāciju, savukārt vienotais dizains atvieglo informācijas atrašanu. Norvēģijas iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja meklēt sev interesējošo informāciju atbilstoši ministrijai, tēmai vai izmantojot meklētājprogrammas datus. Tomēr vienīgā norāde valdības oficiālā mājaslapā uz kādu citu sociālo mediju ir RSS.

Nīderlandē kopš 2008. gada tiek ieviesta vienota vizuālā identitāte valsts pārvaldē, kas attiecas uz lietvedību, norādēm, dienesta automašīnām, formastērpiem, tīmekļa vietnēm uc reprezentējošiem priekšmetiem. 2010. gadā visām valsts pārvaldes tīmekļa vietnēm tika ieviesti noteikti standarti, lai nodrošinātu caurspīdīgāku, pieejamāku un efektīvāku valsts pārvaldi. Līdzīgi kā Norvēģijas piemērā, šie standarti sniedza valsts pārvaldei vienotu tēlu, vienādi sakārtotas tīmekļa vietnes, atvieglojot lietotājam informācijas meklēšanu. Nīderlandes valdības mājas lapā atrodama norāde uz RSS un ir iespējas ar mājas lapā ievietoto informāciju dalīties ar Facebook, Twitter, LinkedIn un Hyves portāla lietotājiem.

Savukārt Amerikas Savienoto Valstu politika, pēc Hilarijas Klientones padomnieka inovāciju jautājumos Aleksa Rosa (Alec Ross) un viņa kolēģa Bena Skota (Ben Scott) teiktā – nav fokusēta uz tehnoloģijām, bet gan uz to, lai veicinātu sabiedrības piekļuvi tiešsaistes tehnoloģijām un to izmantošanu, kā līdzekli attīstībai un progresam. Uzmanība tiek pievērsta tehnoloģiju atbalstam cilvēkiem, kas cenšas īstenot savus mērķus. Un viena no valdības nostājām ir padarīt diplomātiju par personisku komunikāciju.

Kopumā secinu, ka aplūkotajās valstīs sociālie mediji ir salīdzinoši jauns termins ikdienas pielietojumā un līdz ar to katrā valstī ir dažāds sociālo mediju pielietojuma valsts pārvaldē attīstības līmenis. Latvija, uz aplūkoto valstu fona, izskatās pietiekami labi, izņemot to, ka citas valsts ir nedaudz priekšā ar normatīvo aktu regulējumiem sociālo mediju pielietošanā.

Turpmāk aplūkošu sociālo mediju politikas veidošanas svarīgākos elementus valsts pārvaldē.

Advertisements
  1. Laima
    03/03/2013 plkst. 21:31

    Jautājums – kāda ir masu mediju struktūra (organizācijas), kas to veido? un ko vajadzētu mainīt, lai tas būtu piemērotāks sabiedrības vajadzībām?
    Jau iepriekš paldies

  2. Paula
    01/05/2014 plkst. 15:23

    Labdien!
    Kur Jūs atradāt informāciju par Igaunijas normatīvo aktu, sakarā ar sociālajiem medijiem? Tulkojāt no igauņu valodas uz latviešu valodu vai arī tas ir pieejams angliski?

  1. No trackbacks yet.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: