Arhīvs

Archive for maijs, 2012

Reiderisma veidi un metodes

Reiderismu var iedalīt 3 pamatveidos:

1) Melnais jeb noziedzīgais reiderisms- balstīts uz klaji noziedzīgām darbībām un brutālu spēka izmantošanu (dokumentu viltošana, šantāža, fiziska varas pārņemšana uzņēmumā, draudi, fiziska iespaidošana u.tml). Šis reiderisma veids balstās uz ātru uzbrukumu un ātru labuma gūšanu. Latvijā nav zināmi šādi gadījumi (vismaz publiskajā telpā šāda informācijas nav izskanējusi). Šo reiderisma veidu vēl aizvien piekopj Krievijā. Izplatīts valstīs, kur augsts korupcijas līmenis tiesībsargājošajās iestādēs un tiesās.

2)Pelēkais reiderisms- balstīts uz prettiesiskām darbībām, taču parasti netiek izmantoti tik brutāli ietekmēšanas veidi kā melnajā reiderismā. Pelēkie reideri izmanto uzņēmumu amatpersonu, dalībnieku uzpirkšanu, dokumentu viltošanu, safabricētu prasību celšanu tiesās, psiholoģiskā spiediena radīšanu uzņēmumam un tā dalībniekiem vai akcionāriem (piem., izmantojot masu medijus), u.tml. Vēlamo rezultātu cenšas sasniegt ar nosacīti tiesisku līdzekļu izmantošanu – izmantojot tiesvedības, valsts institūcijas, publisku ietekmi caur masu medijiem.

3) Baltais reiderisms (uzņēmumu pārņemšana) – netiek izmantotas prettiesiskas metodes, uzņēmuma tiesisku līdzekļu izmantošanu – izmantojot tiesvedības, valsts institūcijas, publisku ietekmi caur masu medijiem. Pārņemšana notiek uz likumīgiem pamatiem un notiek ar uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru vairākuma piekrišanu.

Visi trīs reidersima veidi var tikt izmantoti, lai iegūtu kontroli pār uzņēmumu- tā var būt uzņēmuma pārņemšana jeb sagrābšana (akciju vai daļu kontrolpaketes iegūšana) vai arī kontroles, ietekmes iegūšana pār uzņēmuma izpildinstitūciju (piemēram, kapitālsabiedrības valdi), kas var tikt izmantota gan uzņēmuma pārņemšanai, gan tā mantas iegūšanai.

Reideru metodes:

1. Parādu uzkrāšana, uzpirkšana ar mērķi panākt uzņēmuma maksātnespēju un bankrotu. Reideri par mērķi izvēlas uzņēmumu, kas neseko līdzi parāda saistībām vai pieļauj to ilgstošu nemaksāšanu. Uzkrājot pietiekoši lielas parāda summa, lai apdraudētu uzņēmuma darbību, tiesā vienlaikus tiek iesniegti visi prasījumi. Nereti, lai prasības summa būtu apjomīga, tiek viltoti dokumenti vai uzpirktas uzņēmuma amatpersonas, kas uzņemas neizpildāmas saistības, tiek paredzēta īpaša strīdu izšķiršanas kārtība (piem. šķīrējtiesā). Mērķis ir panākt, lai uzņēmums nonāk maksātnespējas stāvoklī un tā mantu vēlāk bankrota procedūras laikā var iegūt par pazeminātu vērtību. Šajā gadījumā tiek izmantotas korumpētas tiesas, tiesu izpildītāji un citas procesā iesaistītas amatpersonas. Ja reideris apzinās, ka mērķa sasniegšana var būt būtiski apgrūtināta, upurim tiek piedāvāta iespēja noslēgt izlīgumu- samaksājot „kompensāciju” reiderim un tad procesi tiek izbeigti.

2. Mazākuma dalībnieka vai akcionāra tiesību izmantošana. Metode tiek izmantota, ja reiderim pieder mazākuma akcijas vai daļas uzņēmumā vai viņš ir apvienojies ar šādu mazākuma dalībnieku vai akcionāru kopīga mērķa sasniegšanai. Tiek izmantotas tiesības celt prasības pret citiem dalībniekiem (arī vairākumu), pret pašu sabiedrību, notiek sabiedrības izpildinstitūciju amatpersonu nomaiņa ar reidera pārstāvjiem. Izmanto dažādus līdzekļus: prasību celšana tiesā, piemērojot prasības nodrošinājumus pret pārējiem dalībniekiem; tiek viltoti dalībnieku vai akcionāru sapulču protokoli; akcionāru reģistri; tiek likti šķēršļi pārējo dalībnieku un akcionāru fiziskai dalībai sapulcēs; tiek ierosināti kriminālprocesi pret „atslēgas” dalībniekiem vai akcionāriem; masu medijos tiek grauta uzņēmuma reputācija. Minēto darbību rezultātā tiek iegūta vara uzņēmumā – parasti sākot ar valdi, bet vēlāk arī iegūstot daļas vai akcijas. Spiediens un prasījumi, ko izvirza reideris ir pietiekoši liels, lai mazākuma akcionāri vai dalībnieki pieņemtu lēmumu atbrīvoties no problēmām un riska palikt ar nevērtīgām uzņēmuma akcijām vai daļām.

3. Banku izmantošana. Reiderisma veids, kas tiek piekopts ekonomiskās krīzes apstākļos un ir balstīts uz bankas un reidera sadarbību. Uzņēmumiem lielākoties ir saistības kredītiestādēs un attiecīgi kredītiestādēm ir apjomīga informācija par uzņēmumu (saistībām, aktīviem, pasīviem, mērķiem un tehnoloģijām utml.), kā arī ir iespēja ietekmēt uzņēmumu, izmantojot izsniegto kredītu. Ja starp banku un reideri tiek panākta vienošanā, tad tiek izmantoti tādi līdzekļi, kā: apjomīgu soda sankciju piemērošana par niecīgiem kredītlīguma noteikumu pārkāpumiem, atteikumi samazināt procentu likmes, pagarināt vai mainīt kredīta atmaksas termiņus, pie jebkuras iespējas tiek paaugstinātas kredīta procentu likmes, var tikt pieprasīts papildus kredīta nodrošinājums, balstoties uz esošā nodrošinājuma tirgus vērtības krišanos utt. Rezultātā uzņēmums nonāk pilnīgā atkarībā no bankas un tālāk var notikt, gan tā īpašumu un mantas pārdošana (parasti banku līgumos paredzēta vienkāršota mantas pārdošana un paša parāda piedziņa, kas ļauj bankai šo procesu kontrolēt un faktiski pārdot uzņēmuma mantu diezgan brīvā formā- arī bez izsoles un par brīvu cenu), uzņēmuma dalībnieki vai akcionāri tiek piespiesti atsavināt savas daļas vai akcijas sabiedrībā konkrētiem investoriem (to nav grūti panākt, jo liela daļa uzņēmēju galvo par savu uzņēmumu saistībām arī ar savu personīgo mantu).

4.  Valsts institūciju un tiesībsargājošo iestāžu izmantošana. Metode, ko plaši izmanto Krievijā. Balstīta uz valsts institūciju amatpersonu korupciju, kā arī amatpersonu iesaistīšanu reiderismā. Parasti tiek izmantotas valsts institūcijas, kas var kontrolēt uzņēmumu darbību- nodokļu administrācija, muitas iestādes, finanšu policija utml. Uzņēmums nonāk valsts institūciju interešu lokā- daudzas pārbaudes, kuru laikā tiek konstatēti dažādi administratīvie pārkāpumi, nodokļu parādu un soda naudu uzrēķini, pārkāpumi muitas noteikumos u.tml. Tā rezultātā tik ierosināt kriminālprocesi, uzņēmuma amatpersonas tiek apcietinātas, tiek uzsākti dažādi piedziņu procesi, kas vērsti gan pret uzņēmumu gan pret tā dalībniekiem vai akcionāriem- sākas masveida represijas pret „atslēgas” personām. Ja upuri neizpilda reideru prasības, uzņēmums īsā laikā tiek iznīcināts un tā manta pārdota, vai arī to pārņem kāda trešā persona.

5. Politiskās ietekmes izmantošana. Reideri izmanto sakarus augstākajā politiskajā līmenī un pašvaldībās. Parasti par reideru mērķi kļūst uzņēmumi, kas pieder valstij vai pašvaldībai, vai arī uzņēmumā ir valsts vai pašvaldību daļas. Metode balstīta uz iespēju ietekmēt (arī korupcijas ceļā) politiski- saimnieciskos lēmumus. Mērķis ir panākt, lai tiek pieņemts lēmumus par investīciju nepieciešamību (efektivitātes paaugstināšanai, jaunu iekārtu iegādei, jaunu tirgu apguvei, efektīvākai darbībai utt.), kā rezultātā tiek piesaistīts privātais investors, kas piešķir daļas vai akcijas uzņēmumā pret investīcijām. Pēc daļu iegūšanas uzņēmumā reideris risina jautājumus par savu daļu vai akciju skaita palielināšanu- papildus investīcijas, mākslīgu parādu radīšana, neefektīva vadīšana- rada apstākļus, kas ļauj politiskā līmenī pieņemt lēmumu pat par valstij vai pašvaldībai piederošo daļu atsavināšanu vai arī reidera daļu pieaugumu (piemēram, kapitalizējot reidera prasījumus pret uzņēmumu). Metode ir efektīva, jo balstās uz iepriekš norunātām shēmām un reidera izvēlētais uzņēmums pretojas pārņemšanai formāli. Publiskajā telpā pieejamā informācija ir minimāla un ierobežota, kas neļauj rasties īpašiem iebildumiem pret uzņēmuma pārņemšanu.

Iepriekš norādītās reiderisma metodes nav uzskatāmas par izsmeļošām, jo katrā konkrētā gadījumā reideris var izmantot dažādu metožu un līdzekļu kombinācijas. Reideru uzbrukums nekad nav nejaušs- upuris tiek izvēlēts pēc zināmu pazīmju kopuma un pirms uzbrukuma notiek tā izpēte.

Nākamajā rakstā par upura izvēli un sākotnējo izpēti
Zvērināta advokāta Raivja Anspaka raksts 

Advertisements

Reiderisms un tā metodes

Pēdējā laikā manu uzmanību ir pievērsis tāds jēdziens kā reiderisms un tā metodes. Ko nozīmē reiderisms un kā tas spēj ietekmēt normālu uzņēmumu darbību, ja ir gadījies kļūt par reideru upuriem.
Nelielā rakstu sērijā atļaušos nopublicēt zvērināta advokāta Raivja Anspaka rakstus.

Tātad, šo rakstu mērķis ir pievērsties reiderismam un sniegt vispārēju ieskatu reideru metodēs, mērķos un rīcības shēmās. Raksts ir radies izvērtējot atsevišķu tiesvedību procesus, kā arī Latvijas masu medijos atrodamo informāciju par atsevišķiem uzņēmumu pārņemšanas gadījumiem.

Ar reiderismu klasiskā izpratnē saprot uzņēmuma daļu vai akciju kontrolpaketes iegūšanu uz juridiski apšaubāmiem pamatiem vai arī izmantojot prettiesiskus vai apšaubāmus līdzekļus. Vienlaicīgi nevar uzskatīt, ka tieši uzņēmuma daļas ir vienīgais reideru mērķis.

Reideru darbības mērķus var iedalīt divās kategorijās:

1) Uzņēmuma sagrābšana, iegūstot uzņēmuma daļas vai akcijas;

2) Uzņēmuma aktīvu (parasti kustamā un nekustamā īpašuma) iegūšana no uzņēmuma.

Uz pirmo kategoriju ir attiecināmi tie gadījumi, kad uzņēmums ir mērķis kopumā – gan uzņēmums kā tāds, gan arī tā manta.

Pie otrās kategorijas pieder tikai tie gadījumi, kur reideru uzbrukuma mērķis ir tikai tā manta vai atsevišķs īpašums.

Reideri, kas izvēlas pa mērķi pašu uzņēmumu, nevēlas iegūt īslaicīgu labumu, bet gan vēlas attīstīt un turpināt tā darbību vai arī attiecīgi apvienot ar kādu citu uzņēmumu. Savukārt, otrās kategorijas reideru mērķis ir tikai uzņēmuma manta vai pat tikai konkrēts īpašums. Minētā iemesla dēļ atšķiras abu kategoriju reideru pielietotās metodes un līdzekļi.

Turpmāk kā reiderismu var iedalīt un kādas ir metodes

Aptauja: LR ministriju publiskā komunikācija un to iespējas sociālajos medijos

Labdien!
Esmu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas 2. kursa students. Maģistra darba ietvaros veicu aptauju, lai noskaidrotu Jūsu viedokli par LR ministriju publisko komunikāciju un to iespējām sociālajos medijos. Atbildes tiks izmantotas maģistra darba pētnieciskās daļas izstrādāšanā. Paldies par veltīto laiku!

Aptauja atrodama šeit: http://www.visidati.lv/aptauja/682668935/