Arhīvs

Archive for maijs, 2013

Prognozes par Jēkabpils pašvaldības vēlēšanu rezultātiem

Jēkabpils_DomeŠīs prognozes ir tikai mans subjektīvais vērtējums un nav balstīts uz īpašām partiju aizkulišu izzināšanām, socioloģiskām aptaujām vai partiju priekšvēlēšanu stratēģiju analīzēm.

            Tātad – manas prognozes ir sekojošas (sarindotas pēc visvairāk prognozētajām nodotajām zīmēm)  un sliecos domāt, ka nākamais domes sastāvs būs mazāk sadrumstalots kā šobrīd esošais:

  1. Jēkabpils reģionālā partija – 5 mandāti
  2. Latvijas Zaļā partija – 2 mandāti
  3. Latvijas Zemnieku savienība – 2 mandāti
  4. Saskaņas centrs – 2 mandāti
  5. Vienotība – 2 mandāti
  6. Vienoti Latvijai – 0 mandāti
  7. Visu Latvijai! – TB/LNNK – 0 mandāti
  8. PCTVL – 0 mandāti
  9. Reformu partija – 0 mandāti
 Manuprāt ir grūti prognozēt, kura no partijām – Vienoti Latvijai, Visu Latvijai!-TV/LNNK vai PCTVL spēs pārvarēt 5% barjeru. Ja kāda no šīm partijām arī spēs pārvarēt likumā noteikto 5% barjeru, tad no viena deputāta mandāta vietas var nākties šķirties kādai no prognozēs mandātus ieguvušajiem sarakstiem. Pēc šāda scenārija prognozēju, ka viens mandāts mazāk būtu Jēkabpils reģionālajai partijai vai arī Vienotībai.
Advertisements

Par latviešu valodu biznesa vidē

450px-Latvaldialekti   Sandra Kalniete Facebook sociālajā tīklā rakstīja sekojošo par latviešu valodas lietojamību biznesa un kultūras vidē:
“Pārsteigums, pārsteigums! Tikko biju ForumCinemas un piedzīvoju divvalodību darbībā. Kā gaidamo filmu reklāmu, tā arī manis skatītās filmas titri bija latviešu un krievu valodā… Interesanti, kādā virzienā iet integrācija? Iespaids, ka centīgi atgriežamies pie padomju laika divvalodības. Toreiz teicām, ka to mums uzspiež “viņi”. Tagad tas notiek brīvprātīgi. Man tas liekas nožēlojami, jo apliecina tipisku postkoloniālo domāšanu un nacionālo mazvērtības sajūtu.”
   Vēlos izteikt savu viedokli, ka bizness ir bizness, nevis politika. Biznesā nav svarīgi, ar kādas valodas palīdzību tiek nopelnīta nauda (lati, euro, dollāri, vienalga), svarīgākais ir tas, ka no šīs nopelnītās naudas tiek maksāti nodokļi Latvijas valsts pamatfunkciju nodrošināšanai.
No Sandras Kanietes rakstītā es varu secināt, ka arī birojos būtu jāaizliedz komunicēt angļu vai krievu valodā ar ārzemju biznesa partneriem. 
Latvijā biznesa darba valoda vienmēr būs LAT, RUS un ENG un šajā gadījumā kino subtitri vairākās valodās ir tikai paņēmiens biznesā, kā pārdot produktu (šajā gadījumā filmu) plašākam patērētāju lokam. Ja reiz tirgus pieprasa subtitrus vairākās valodās, tad sakne jāmeklē kur citur, patērētāju uzvedības modeļos.
 
Ja vēlamies stiprināt latviešu valodu, tad tas jāsāk ir ar pašiem sevi, ar patriotisku audzināšanu bērniem, gan pirmskolas vecumā, gan skolas vecumā un valstij paralēli nodrošinot dotāciju grāmatām, filmām latviešu valodā, jo jau sen vērojam tendence, ka pašas labākās grāmatas un filmas tomēr ir svešvalodās un ja kāda grāmata ir latviešu valodā, tad tā ir neadekvāti dārga.