Arhīvs

Autora Arhīvs

Vai tiešām kvalificētus darbiniekus meklē ārzemēs, piedāvājot līdzvērtīgu algu

ImagePlašu rezonansi lasītāju vidū raisīja 2013.gada 13.augusta ziņa publiskajā telpā, ka kvalificētus darbiniekus meklē ārzemēs, piedāvājot līdzvērtīgu algu tepat Latvijā.

Ar rakstiem var iepazīties:
Apollo, Kvalificētus darbiniekus meklē ārzemēs, piedāvājot līdzvērtīgu algu, 13.08.2013
Diena, Mazajos novados nav kas strādā, 13.08.2013

Manu uzmanību piesaistīja Pārgaujas novada priekšsēdētājs Hārdijs Vents, kurš starpcitu piemin, ka ir zināmi uzņēmēji, kuri gatavi maksāt kvalificētiem speciālistiem tik pat lielu algu, kādu viņi saņem ārzemēs, lai atsauktu mājās.

Lai pārliecinātos par labajām vakancēm un ka tas tā tiešām ir, ieskatījos publiski pieejamās interneta vietnēs:
Pārgaujas novada vakances, 13.08.2013
Pārgaujas novada sludinājumi, 13.08.2013
CV Online, 13.08.2013

Diemžēl neatradu nevienu vakanci, kas apstiprinātu Pārgaujas novada priekšsēdētāja vārdus un tāpēc nolēmu uzjautāt nosūtot epastu novadam un pašam priešsēdētājam ar sekojošu vēstules saturu:

Nosūtīts uz epastu:
pargaujasnovads@pargaujasnovads.lv
hardijs.vents@pargaujasnovads.lv

Labdien!

Atsaucoties uz šodienas (13.08.2013) publikācijām Latvijas interneta medijos
Mazajos novados nav kas strādā
http://www.diena.lv/latvija/novados/mazajos-novados-nav-kas-strada-14020201
Kvalificētus darbiniekus meklē ārzemēs, piedāvājot līdzvērtīgu algu

http://www.apollo.lv/zinas/kvalificetus-darbiniekus-mekle-arzemes-piedavajot-lidzvertigu-algu/581364
Pārgaujas novada priekšsēdētājs Hārdijs Vents piemin, ka ir zināmi uzņēmēji, kuri gatavi maksāt kvalificētiem speciālistiem tik pat lielu algu, kādu viņi saņem ārzemēs, lai atsauktu mājās.

Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju sekojošas interneta vietnēs

http://www.pargaujasnovads.lv/lv/vakances/
http://www.pargaujasnovads.lv/lv/sludinajumi/
http://www.cv.lv/darba-sludinajumi/cesu-raj
nav iespējams atrast nevienu vakanci, kas ļautu uzzināt par šādu vakanču esamību un līdz ar to lūdzu Jūs, kā novada priekšsēdētājam padalīties ar Jums pieejamo informāciju šajā jautājumā.

Būšu ļoti pateicīgs par sniegtajiem kontaktiem, kurus Jūs pieminējāt publicētajos rakstos.

Ceru uz drīzu atbildi,

Pēc atbildes saņemšanas no Pārgaujas novada priekšsēdētāja, nopublicēšu atbildi!

Advertisements

Prognozes par Jēkabpils pašvaldības vēlēšanu rezultātiem

Jēkabpils_DomeŠīs prognozes ir tikai mans subjektīvais vērtējums un nav balstīts uz īpašām partiju aizkulišu izzināšanām, socioloģiskām aptaujām vai partiju priekšvēlēšanu stratēģiju analīzēm.

            Tātad – manas prognozes ir sekojošas (sarindotas pēc visvairāk prognozētajām nodotajām zīmēm)  un sliecos domāt, ka nākamais domes sastāvs būs mazāk sadrumstalots kā šobrīd esošais:

  1. Jēkabpils reģionālā partija – 5 mandāti
  2. Latvijas Zaļā partija – 2 mandāti
  3. Latvijas Zemnieku savienība – 2 mandāti
  4. Saskaņas centrs – 2 mandāti
  5. Vienotība – 2 mandāti
  6. Vienoti Latvijai – 0 mandāti
  7. Visu Latvijai! – TB/LNNK – 0 mandāti
  8. PCTVL – 0 mandāti
  9. Reformu partija – 0 mandāti
 Manuprāt ir grūti prognozēt, kura no partijām – Vienoti Latvijai, Visu Latvijai!-TV/LNNK vai PCTVL spēs pārvarēt 5% barjeru. Ja kāda no šīm partijām arī spēs pārvarēt likumā noteikto 5% barjeru, tad no viena deputāta mandāta vietas var nākties šķirties kādai no prognozēs mandātus ieguvušajiem sarakstiem. Pēc šāda scenārija prognozēju, ka viens mandāts mazāk būtu Jēkabpils reģionālajai partijai vai arī Vienotībai.

Par latviešu valodu biznesa vidē

450px-Latvaldialekti   Sandra Kalniete Facebook sociālajā tīklā rakstīja sekojošo par latviešu valodas lietojamību biznesa un kultūras vidē:
“Pārsteigums, pārsteigums! Tikko biju ForumCinemas un piedzīvoju divvalodību darbībā. Kā gaidamo filmu reklāmu, tā arī manis skatītās filmas titri bija latviešu un krievu valodā… Interesanti, kādā virzienā iet integrācija? Iespaids, ka centīgi atgriežamies pie padomju laika divvalodības. Toreiz teicām, ka to mums uzspiež “viņi”. Tagad tas notiek brīvprātīgi. Man tas liekas nožēlojami, jo apliecina tipisku postkoloniālo domāšanu un nacionālo mazvērtības sajūtu.”
   Vēlos izteikt savu viedokli, ka bizness ir bizness, nevis politika. Biznesā nav svarīgi, ar kādas valodas palīdzību tiek nopelnīta nauda (lati, euro, dollāri, vienalga), svarīgākais ir tas, ka no šīs nopelnītās naudas tiek maksāti nodokļi Latvijas valsts pamatfunkciju nodrošināšanai.
No Sandras Kanietes rakstītā es varu secināt, ka arī birojos būtu jāaizliedz komunicēt angļu vai krievu valodā ar ārzemju biznesa partneriem. 
Latvijā biznesa darba valoda vienmēr būs LAT, RUS un ENG un šajā gadījumā kino subtitri vairākās valodās ir tikai paņēmiens biznesā, kā pārdot produktu (šajā gadījumā filmu) plašākam patērētāju lokam. Ja reiz tirgus pieprasa subtitrus vairākās valodās, tad sakne jāmeklē kur citur, patērētāju uzvedības modeļos.
 
Ja vēlamies stiprināt latviešu valodu, tad tas jāsāk ir ar pašiem sevi, ar patriotisku audzināšanu bērniem, gan pirmskolas vecumā, gan skolas vecumā un valstij paralēli nodrošinot dotāciju grāmatām, filmām latviešu valodā, jo jau sen vērojam tendence, ka pašas labākās grāmatas un filmas tomēr ir svešvalodās un ja kāda grāmata ir latviešu valodā, tad tā ir neadekvāti dārga.

 

Aizsargāts: Izdzīvos, kurš mainīsies

24/01/2013 Ievadi paroli, lai apskatītu komentārus.

Šis saturs ir aizsargāts ar paroli. Lai to apskatītu, lūdzu, ievadiet savu paroli zemāk:

Priecīgus Ziemassvētkus, Draugi!!!

20121224111202-108522_ChristmasCandlelightss1Ceļš nekļūst īsāks mums no labiem vēlējumiem,
Un arī nesamais par gramu vieglāks nepaliek,
Bet labo vēlējumu ceļā ātrāk uzzied ievas
Un ziema mīkstām, siltām pārslām snieg.

Priecīgus šos Ziemassvētkus, Draugi!!!

KategorijasDažādi Birkas:,

Ar Latvijas auto numuriem ārzemēs (ne)draud lielas nepatikšanas

Pirms neilga laika portāls nra.lv rakstīja, ka Latvijas autotūristiem jāuzmanās ir jāuzmanās Itālijā un Austrijā, lai nenonāktu konflikta situācijā ar policiju. Tas viss domu zīmes dēļ, kas ir uz automašīnas valsts numura zīmēm, bet kuras trūkst transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā.

Tāpēc Itālijas un Austrijas policija ir iemanījusies Latvijas, Vācijas un arī citu zemju autotūristus sodīt ar 500 eiro soda naudu par automašīnas numurzīmju neatbilstību dokumentā norādītajam.

Līdz ar to Latvijas autotūristiem ir jārēķinās ceļojuma laikā ar apjomīgu skaidrošanās darbu, lai izvairītos no konflikta situācijas ar Austrijas vai Itālijas policiju. Autoceļotājiem ar individuālajām numurzīmēm, piemēram, EIROPA tādas problēmas neradīsies, taču šis variants ir pietiekoši dārgs – 2,500 Ls, tā ziņo Travelnews.

Tā kā Eiropā gan es, gan mani kolēģi ir bieži viesi, tas radīja interesi noskaidrot paša CSDD viedokli un jautāju viņiem, kā rīkoties, ja minēto valstu institūcijas vēlēsies uzlikt soda naudu par minētajām neatbilstībām numurzīmēs un tehniskajā pasē.

CSDD Sabiedrisko attiecību daļas pārstāve Līga Medne paskaidroja sekojošo:

Arī CSDD ir iepazinusies ar Jūsu minēto rakstu un informē par sekojošo. Līdz šim CSDD nav saņēmusi informāciju par to, ka kādā ārvalstī būtu radušās neskaidrības vai problēmas, saistītas ar Latvijā izsniegtajām numura zīmēm un simbolu atveidojumu uz tām. Latvijas numura zīmes un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība atbilst visām noteiktajām prasībām, kā arī to apraksts ir sniegts visām Eiropas Savienības valstīm. Sazinoties ar raksta autoru, CSDD arī noskaidroja, ka minētais raksts ir tapis Vācijā un attiecināms uz kādu Vācijā reģistrētu auto. Līdz ar to CSDD šobrīd nav pamata uzskatīt, ka, izbraucot ārpus Latvijas, varētu rasties kādas problēmas saistībā ar Latvijas reģistrācijas apliecību vai numura zīmēm.”

Tātad, turpinām vizināties Eiropā bez lieka satraukuma 🙂

KategorijasSabiedrība

Piekļuve sociālajiem medijiem un to izmantošana valsts pārvaldē: SVID (SWOT)

Šodien visām LR ministrijām ir izveidotas mājaslapas un tas šķiet pašsaprotami. Nākamais solis – komunikācijas nodrošināšana izmantojot sociālos medijus ir loģiska lietu secība, jo sabiedrība savstarpējā komunikācijā ir pārgājusi uz aktīvu sociālo mediju izmantošanu.

Komunikācijas eksperte Maija Celmiņa norādījusi, ka sociālo mediju izmantošana valsts pārvaldē ir lēta un efektīva, tomēr to veicot ir jābūt atbildīgam. Latvijā ir salīdzinoši laba interneta kvalitāte un liela interese izmanto tiešsaistes piedāvātās iespējas. Maija Celmiņa raksta, ka sociālie mēdiji neatsver visus tradicionālos medijus un darbs ar tiem jāturpina tik pat intensīvi, tomēr ņemot vērā tiešsaistes komunikācijas un sociālo mediju pieaugošo ietekmi jāizmanto tendences. Sociālo mediju izmantošanai valsts pārvaldē ir savas priekšrocības, kā arī trūkumi. Šajā rakstā apskatīju sociālo mediju izmantošanu valsts pārvaldē, izmantojot SVID analīzi – stratēģiskās plānošanas metodi, lai novērtētu stiprās un vājās puses, iespējas un draudus. SVID analīzes priekšrocība ir tā, ka tā sniedz lakonisku pārskatu par situāciju un tās veidotāji iesaka katrā sadaļā iekļaut 3-5 svarīgākos kritērijus, tomēr šajā rakstā esmu iekļāvis vairākus aspektus, pievienojot tiem komentārus, veidojot plašāku situācijas raksturojumu. Iepriekšminētajā konferencē „Sociālie mediji un web@valsts pārvalde.lv” darba grupās tika izstrādāta SVID analīze, ko izmantoju šajā rakstā, pievienojot papildinājumus un komentārus.

Stiprās puses sociālo mēdiju izmatošanai valsts pārvaldē.

  • Sociālie mediji jau tiek izmantoti valsts pārvaldes iestādēs. Atkarībā no iestāžu ieinteresētības komunicēt izmantojot sociālos medijus, tajos ir izveidoti gan iestādes, gan amatpersonu konti.
  • Sociālos medijus lieto arī valsts augstākās amatpersonas un valsts sekretāri. Labs piemērs tam ir pašreizējais ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kas ir aktīvs sociālo mediju izmantotājs un viņa izveidoti profili un darbība tajos ir atbilstoša tam, ko iesaka vadlīnijas. Sīkāks profilu apskats ievietots nākamajā apakšnodaļā.
  • Daudzās iestādēs komunikāciju veic komunikatori vai citi cilvēki, kas izmanto sociālos medijus privātā un profesionālā kapacitātē, tādējādi veicot pašu komunikācijas procesu.
  • Valsts pārvalde ir informācijas pirmavots, kas var sniegt precīzāko un aktuālāko informāciju, tāpēc svarīgi, ka tā cilvēkus sasniedz veicot īsāku ceļu un caur pēc iespējas „draudzīgākiem” kanāliem – tādiem, kas ir sabiedrības ikdiena.
  • Aug interneta un sociālo mediju lietotāju skaits, līdz ar to cilvēku skaits, kas informāciju iegūst tieši izmantojot internetu, ieskaitot sociālos medijus.
  • Izmantojot sociālos medijus, ir iespēja sasniegt specifisku auditoriju (ne vien jaunos cilvēkus, bet arī tos, kam ir profesionāla interese vai kādi specifiski jautājumi)
  • Sociālo mediju kontu izveidošana nemaksā dārgi, vienīgās izmaksas ir laiks un darbinieku tehniskais nodrošinājums.
  • Šobrīd ir liels to valsts pārvaldes darbinieku skaits, kam ikdienā ir piekļuve internetam un ir prasmes tajā darboties. Ja vien iestādes ietvaros nav liegta pieeja kādam sociālajam medijam, tad praktiski visiem darbiniekiem, pēc to iespējām un ieinteresētības ir iespēja izmantot sociālos medijus un komunicēt tajos.
  • Sociālos medijus izmanto arī nacionālā TV un nacionālais radio, piesaistot un izglītojot plašāku auditoriju par šādiem kanāliem un to iespējām. Cilvēkiem ir iespējams, piemēram, ziņas, kas tiek demonstrētas TV, saņemt caur sociālajiem medijiem, sev ērtākā veidā un laikā.
  • Sociālie mediji ir ļoti ātrs kanāls, lai sasniegtu plašāku auditoriju, ziņa var tiks saņemta jebkurā pasaules vietā jebkurā laikā. Komunikācijai netraucē ne diennakts laiks, attālums.

Iespējas sociālo mediju izmantošanai valsts pārvaldē.

  • Jaunas iespējas komunikācijai – līdztekus parasto mediju, TV, radio, preses izmantošanai, tagad tiek izmantots internets un tā sniegtās iespējas komunicēt tiešsaistē.
  • Sociālie mediji sniedz iespēju nodrošināt tiešo komunikāciju ar sabiedrību, apejot parastos medijus. Saruna notiek viens pret vienu. Ir iespēja uzdot jautājumu konkrētai amatpersonai un tieši no tās arī saņemt atbildi, protams, ja vien šī amatpersona ir izveidojusi savu profilu, vai arī tā komunicē izmantojot iestādes kontu.
  • Iespēja veidot iekšējo komunikāciju, it sevišķi lielām organizācijām. Pēc manām domām, tas nav mazsvarīgi, jo lai izveidotu labu komunikāciju uz ārpusi, pašai iestādei jāzina, kas tajā notiek.
  • Cilvēki no malas dalās pieredzē ar dažādu tiesību aktu praktisku piemērošanu dzīvē, tādējādi līdz cilvēkiem nonāk ne vien likums, bet tā paskaidrojums un komentāri.
  • Ir iespējams tiešā komunikācijā uzzināt ietekmes pušu viedokli, jo tā ir divvirzienu komunikācijas būtība – uzdot jautājumus un saņemt atbildes.
  • Komunicējot izmantojot sociālos medijus ir vieglāk sasniegt sabiedrību un tādējādi ir iespēja atgūt sabiedrības uzticēšanos, kā arī iespēja palielināt valsts pārvaldes pieejamību un saprotamību sabiedrībai.
  • Iespēja runāt vienkāršākā, “cilvēku” valodā, nevis profesionālā un juridiskā, kas nereti sabiedrībā netiek izprasta, vienlaikus radot neizpratni par valsts iestādēm un to darbību.
  • Izmantojot sociālos medijus ir iespēja personalizēt valsts pārvaldi
  • Iespēja izcelt ekspertus, kas veic komunikācijas procesu, atklāt un izmantot to profesionālās zināšanas.
  • Ja iestādes vadītājs lieto sociālos medijus vai atbalsta to lietošanu, arī darbinieki sāks novērtēt un izmantot šo mediju iespējas. Darbinieki, ņemot piemēru no vadības, kļūst drošāki un atvērtāki jaunām iespējām, tai skaitā sociālo mediju izmantošanai
  • Sociālajos medijos iespējams izpausties radoši – publicēt stāstus, foto un video informāciju, padarot saziņu atraktīvāku un radošāku.
  • Iespēja izglītot darbiniekus par informācijas drošības riskiem, uzlabot sazinās un komunikācijas prasmes, mācīt, kā sociālos medijus izmantot profesionālajai darbībai.
  • Ir iespēja izmantot darbinieku potenciālu, par svarīgām lietām ziņojot sociālajos medijos.
  • Iespēja dalīties ar nozares jaunumiem plašākā nozīmē (ne vien ikdienas darbā, bet arī par pasaules tendencēm, par jauniem atklājumiem, par ziņām un iespējām) ar citiem nozares pārstāvjiem arī ārpus valsts pārvaldes.
  • Darbiniekiem ir iespēja izmantot sociālos medijus profesionālajai attīstībai – sazinoties ar citiem profesionāļiem visā pasaulē, sekot nozares jaunumiem, sekot jaunumiem Latvijā
  • Iespēja ekspertam, profesionālim atbildēt uz konkrētiem cilvēku jautājumiem konkrētiem cilvēkiem, palīdzēt ar kādām neizprotamībām attiecībā uz procedūrām, sniegt komentārus un sīkākus paskaidrojumus atsevišķos jautājumos.
  • Valsts pārvaldei darbojoties sociālajos medijos iespējams uzzināt aktuālas problēmas, cilvēku viedokļus un mediju interesējošos jautājumus.
  • Iespējams sasniegt viedokļu līderus, mediju pārstāvjus, jo sociālos medijus izmanto daudzu profesiju pārstāvji iesaistot nozaru ekspertus un žurnālistikas pārstāvjus.
  • Caur sociālajiem medijiem iespējams izglītot sabiedrību, veicot preventīvo darbu (piemēram, ziņot, kā jārīkojas ārkārtas gadījumos, kur zvanīt, ja nepieciešama palīdzība utt.).

Sociālo mediju izmantošanas vājās puses. Šāda veida komunikācijai ir arī savi trūkumi, ar ko jārēķinās darbā.

  • Šāda komunikācijas veikšana novērš uzmanību no tiešajiem pienākumiem. Darbinieki komunikāciju veic kā papildus darbu, ja vien iestādē nav norīkots atbildīgais, kura tiešais pienākums ir veikt komunikāciju sociālajos medijos. Citos gadījumos tie ir darbinieki ar atbilstošu kvalifikāciju, kas vienkārši veic papildus darbu.
  • Tas prasa lielus laika resursus – gan sagatavot publicējamo informāciju, gan uzraudzīt sabiedrības aktivitātes saistībā ar publicēto (komentāri, jautājumi, ierosinājumi), gan arī atbildēt tiem, un papildus nodarboties ar citas saistošas informācijas pārpublicēšanu.
  • Ne visi valsts pārvaldes darbinieki (arī komunikatori) ir sociālo mediju aktīvi lietotāji, fani un ne visi labprāt komunicē sociālajos medijos.
  • Ierobežoti resursi, piemēram, cilvēkresursi, jo ne visās iestādēs ir komunikatori.
  • Valsts civildienesta likums nosaka, ka iestādes vārdā komunicēt drīkst tikai iestādes vadītājs vai pilnvarota persona. Tas rada šķēršļus komunikācijas veikšanai, jo var tikt aizkavēta informācijas publiskošana, to var veikt ierobežots cilvēku loks.
  • Tiek izmantota vienkāršota valoda, kas var radīt pārpratumus vai sniedz nepilnīgu informāciju. Lai arī tas ir viens no ieteikumiem – izmantot vienkāršu valodu, pārāk liela tās vienkāršošana var panākt pretēju efektu no sabiedrības puses.
  • Tiek izmantota sausa, sarežģīta valoda, kas nerada lielāku izpratni vai pat atgrūž sabiedrību, tādējādi komunikatoram ir jāmēģina rast vidusceļš starp profesionālo un pārāk vienkāršo valodu, lai cilvēki gan saprastu, gan arī pareizi uztvertu ziņojumu.
  • Nav pieredzes un zināšanu, kā rīkoties atšķirīgās situācijās, kā reaģēt, tomēr pieredzi var iegūt darbojoties, tāpēc jo ilgāk valsts pārvalde izmantos sociālos medijus jo profesionālāka tā ar laiku kļūs.

Sociālo mediju izmantošanas draudi (riski).

  • Valsts pārvaldes darbinieki komunicēs sociālajos medijos tāpat (mājās, izmantojot personīgos mobilos telefonus un tml.), nenodalot savu privāto komunikāciju no profesionālās. Privātās informācijas un viedokļa nenodalīšana no iestādes viedokļa, tādējādi radot pārpratumus un nepareizus priekšstatus. Darbiniekiem vajadzētu darīt zināmu vai tie runā savā vārdā vai pārstāv iestādi.
  • Ieteicamā rīcība, lai nepazaudētu savu privāto dzīvi un iespēju komunicēt privāti, jo personas, kas komunicē ar sabiedrību ikdienā dzīvo šajā pašā valstī starp mums un sociālos medijus izmanto arī privātām vajadzībām. Līdzīgi kā iepriekšējā punktā – jānosaka kā vārdā cilvēks veic komunikāciju.
  • Valdības maiņa un līdz ar to tiek ieviesti citi politiskie uzstādījumi par sociālo mediju izmantošanu
  • Komunikatora maiņa.
  • Pārāk maz laika un cilvēkresursu, kā rezultātā var ciest komunikācijas kvalitāte
  • Viens cilvēks nevar atbildēt uz visa veida jautājumiem – kā nodrošināt operatīvu atbilžu sagatavošanu un nepieciešamo speciālistu piesaistīšanu konkrētajā brīdī?
  • Var tikt pausts darbinieku privātais viedoklis, ko mediji var izmantot savā interpretācijā, radot nepareizu priekšstatu vai nepilnīgu ainu par ministriju un tās darbību
  • Viltus profilu izveidošana.
  • Informācijas tehnoloģiju problēmas, kas var būt saistītas ar tehniskiem jautājumiem, pārslogotu tīklu, profilu “nozagšanu”, informācijas nesankcionētu uzmantošanu un publicēšanu.
  • Izmantoto servisu problēmas, kas var novest pie informācijas zaudēšanas un citām problēmām
  • Atsevišķu cilvēku darbības “kļūdas” – neprasmīga komunikācija, ētisko normu neievērošana, nepareizas informācijas publicēšana, neadekvāta reakcija un cita personu rīcība, kas var graut iestādes reputāciju vai nodarīt cita veida zaudējumus.

Maija Celmiņa min tendences, kā sociālie mēdiji šobrīd tiek izmantoti Latvijā. Pirmkārt – kampaņveidīgi, jo aktivitāte tajos konkrētos laika periodos ir ļoti liela un pat uzbāzīga, piemēram, pirms vēlēšanām, savukārt pēc tam aktivitāte strauji samazinājās. Otrkārt sociālie mediji tiek izmantoti tikai kā vieta, kur popularizēt linkus, bez jebkādiem komentāriem vai diskusijām. Un treškārt sociālie mediji tik izmantoti iespējai operatīvi sniegt informāciju par aktualitātēm, veidot jaunus saturus, atbildēt uz jautājumiem interneta vidē, rādīt savas ziņas, publicēt linkus ar informāciju gan uz Latvijas gan ārzemju avotiem daloties noderīgā informācijā.

Raksta tapšanā izmantoti sekojoši materiāli:

Celmiņa M., Sociālie mediji valsts pārvaldei – lēti un efektīvi, bet nepieciešama atbildība

Konferences “Sociālie mediji un web@valsts pārvalde.lv materiāli

Vadlīnijas sociālo mediju lietošanai valsts pārvaldē, Valsts kanceleja