Sākums > Social Media > Sociālie mediji, to jēdziens un raksturojums

Sociālie mediji, to jēdziens un raksturojums

Sociālie mediji ir kļuvuši par mūsdienu sabiedrības dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Reti kurš šodien aizdomājas par to, ka nedaudz vairāk kā pirms desmit gadiem, interneta lietotāji neizmantoja lielāko daļu no tām iespējām, kas šodien kļuvušas par ikdienu. 

Tradicionālie masu mediji, kuros informācijas sniegšana notiek vienvirzienā, kopš 20. gadsimta beigām tiek nomainīti ar medijiem, kuros informācijas apmaiņa notiek divos virzienos. Saziņas iespējas sabiedrībā vienmēr ir bijušas nozīmīgas. Par pirmsākumiem ziņu nodošanai, izmantojot elektroniskus sakarus var uzskatīt 1792. gadu, kad tika izgudrots telegrāfs – ierīce lai pārraidītu un uztvertu ziņas no liela attāluma. Tam sekoja deviņpadsmitā gadsimta pēdējā dekādē izgudrotais telefons un radio. Sociālo mediju sabiedrības ikdienā ienākuši ļoti strauji un organiski un, salīdzinot ar tradicionālajiem medijiem, sociālo mediju saturu rada gan tā veidotājs, gan arī lietotājs. Informācija sociālajos medijos atjaunojas nepārtraukti, atkarīgi no to dalībnieku iniciatīvas. Sociālo mediju izmantošana ir dramatiski mainījusi saziņas ainu gan veidā, kā sazinās, dalās informācijā, gan arī kā iesaistās un mācās. Sociālo mediju laikmetā ikviens var radīt un izplatīt jaunumus un ikviens var būt žurnālists, saliedēt un apvienot ieinteresētās personas tik pat apjomīgi un efektīvi, kā to dara lielbudžeta ziņu organizācijas. Ikviens, kam pieejams internets un atbilstošas tehnoloģijas var kļūt par sociālo mediju lietotāju un veidotāju. Pasaulē sociālie mediji sevi pieteica 20.gs deviņdesmitajos gados piedāvājot interneta lietotājiem reģistrēties interneta vietnēs un izveidot savus profilus, publicējot jaunumus un piesaistot sev sekotājus. Savu uzplaukumu sociālie mediji piedzīvoja laikā no 2003. līdz 2006. gadam, kad radās lielākā daļa no tiem medijiem, ko izmantojam šodien. Sociālo mediju attīstības laikā radās nepieciešamība definēt gan to, kas ir sociālā platforma, sociālie tīkli un sociālie mediji, jo nereti tie tiek jaukti, radot neizpratni to lietotājiem un veidotājiem, ko tad būtu lietderīgāk izmantot, lai panāktu sev vēlamo rezultātu un to, kādas iespējas katrs no tiem sniedz – vai tā būtu informācijas ieguve, publikācija vai apmaiņa.

Sociālā platforma ir tehnoloģijas rīks, kas nodrošina interneta lietotāju socializēšanos. Piemēram, sociālā platforma ir gan Draugiem.lv, gan Facebook.com, jo tur iespējams sazināties ar citiem lietotājiem, dalīties informācijā, publicēt teksta, attēlu un video materiālus, vienlaikus norādot saites uz citām platformām un informācijas avotiem. Šādās platformās piedalās abas puses veidojot divvirzienu komunikāciju – gan saņemot informāciju, gan izteikties. Pamatā sociālo platformu opcijas ko tās piedāvā lietotājam ir līdzīgas: ir iespējams atzīmēt informāciju kas domāta publiskai piekļuvei un informāciju, kam ir ierobežota pieejamība, tiek nodrošināta piekļuve lietotāju publicētai informācijai ne vien konkrētajā sociālajā medijā, bet citos, ar kurām ir izveidotas sasaistes. Džims Šterns (Jim Sterne), mārketinga runātājs, autors un konsultants, definīcijā norādījis, ka sociālo mediju platformas ir vieglākais veids, kā tiešsaistē apmainīties ar informāciju.

Sociālais tīkls ir tīmekļa vietne, kuras lietotāji reģistrējoties izveido profilu, sazinās ar citiem lietotājiem. Sākotnēji tīkli tika veidoti lai vienuviet apvienotu cilvēkus pēc to interesēm (piemēram, Flickr.com, kur sapulcējas fotogrāfi, LinkedIin.com – pēc profesionālajām interesēm, YouTube.com –video informācijas veidotāji un lietotāji). Digitālā un sociālā mārketinga stratēģis Dorens Morans (Doreen Moran) sociālo tīklošanu definējis kā sociālo mediju platformu savstarpējo sasaisti. Sociālajos tīklos var būt dažādu veidu saites un norādes uz informāciju, lietotāju sasvstarpējā komunikācija nav primāra. Tomēr šīs robežas, kas ir platforma un kas – tīkls izzūd, jo arī zināmie Draugiem.lv un līdzīgas platformas, izmantojot tehnoloģijas, pielāgojas, paplašina savas tehnoloģiskās iespējas, atļaujot norādīt uz citiem informācijas avotiem, līdz ar to padarot sevi par sociālo tīklu. Arī Facebook.com, MySpace.com un Twitter uzskatāmi par sociālajiem tīkliem.

Sociālie mediji ir visplašākais jēdziens, kas ietver gan platformas, gan tīklus. Tie iesaista lietotājus piedalīties, komentēt, veidot saturu, un komunicēt ar citiem lietotājiem un pārējo auditoriju. Pazīmes, kas raksturo sociālos medijus izdalījusi Heidija Kohena (Heidi Cohen) Riverside Marketing strategies direktore. Sociālie mediji spēj saturēt dažādus informācijas formātus. Tie var būt teksta, video, fotogrāfijas, audio, PDF un PowerPoint formāti. Daudzi no sociālajiem medijiem izmanto šādu iespēju, ļaujot pievienot informāciju vairāk nekā vienā veidā. Tas vienlaikus arī nodrošina lielāku informācijas pieejamību mediju lietotājam, atkarībā no tehniskā nodrošinājuma. Sociālie mediji ļauj mijiedarbībā šķērsot vienu vai vairākas platformas ar sociālās starpniecības, e-pasta un informācijas plūsmas palīdzību. Lietotājiem pastāv dažādu līmeņu iesaistīšanās medijā, atkarībā no tā, vai viņš var radīt, komentēt, lasīt vai visbeidzot izvairīties no sociālajiem tīkliem. Atkarībā no savām aktivitātēm, sociālie mediji ļauj vienai personai ieņemt gan medija veidotāja, gan lasītāja lomu. Sociāli mediji atvieglo un uzlabo informācijas izplatīšanās ātrumu un apjomu.

Informācija tiek nodota formās „viens pret vienu”, „viens pret daudziem” un „daudzi pret daudziem”. Saziņa notiek reālajā laikā vai asinhroni laika gaitā. Ierīces ar kādām tiek sasniegti sociālie mediji var būt datori (ieskaitot klēpjdatorus, notebook, planšetdatorus), mobilie telefoni, skārienjūtīgie telefoni un citas mobilās ierīces. Sociālo mediju īpašība ir arī spēja lietotājus iesaistīt veidojot reālā laika tiešsaistes notikumus, paplašinot tiešsaistes mijiedarbību atrodoties bezsaistē un paplašināt notikumus, kas notiek tiešsaistē, informējot un piesaistot notikumam cilvēkus.

Lielbritānijas Centrālais informācijas birojs savā publicētajā materiālā par iesaistīšanu sociālajos medijos norāda, ka sociālie mediji ir termins, kuru lieto, lai atsauktos uz tiešsaistes tehnoloģijām un praksi, ko izmanto, lai dalītos ar viedokļiem un informāciju, veicinātu diskusijas un veidotu attiecības. Tas ir vienlīdz noderīgi gan lietotājiem, gan atbildīgajiem par komunikāciju un oficiālām amatpersonām.

Sociālo mediju pakalpojumi un rīki ietver tehnoloģiju kombinācijas, telekomunikācijas un sociālo mijiedarbību. Tos var izmantot dažādos formātos, piemēram, teksts, attēli, video un audio, tādējādi padarot šo pakalpojumu par interaktīvu pasākumu. Termins sociālais medijs tiek piemēros dažādiem rīkiem, aplikācijām un savstarpēji sadarbojoties izstrādātai praksei.

Izmantojot sociālos medijus valsts pārvaldes un sabiedrības komunikācijā, var veicināt valsts pārvaldes pieeju auditorijai, vienlaicīgi ļaujot valsts pārvaldei būt daudz aktīvākai tās komunikācijā ar iedzīvotājiem, partneriem un ieinteresētajām personām. Tomēr, kā norāda Pauls Templins (Paul Templin) savā rakstā Sociālie mediji: Jaunās paaudzes brīnums vai neprāts? – pašos pamatos, sociālie mediji, tāpat kā jebkura cita jaunā tehnoloģija, kas tiek izmantota gan biznesā, gan personīgā lietošanā, no vadības puses izsauc primitīvu reakciju. Vadība baidās, ka tā vietā, lai darbinieki tiešsaistē veiktu darījumus un citas ar darbu saistītas lietas, tie atjauninās informāciju Facebook lapā vai skatīsies jaunāko YouTube video. Uzskata, ka ir būtiski jāmaina sabiedrības domāšana attiecībā uz sociālo mediju būtību un pielietojumu ikdienā, lai spētu saskatīt to būtiskās sniegtās priekšrocības un iespējas arī publiskajā komunikācijā.

Viena no sociālo mediju priekšrocībām ir tā, ka nepieciešamības gadījumā ir iespējams piedāvāt plašākas iespējas ātri pielāgot vai pārfokusēt komunikāciju. Sociālo mediju izmantošana ilgtermiņā ir efektīvs komunikāciju veids, jo ir salīdzinoši zemas izmaksas, attiecībā pret iegūto rezultātu. Valsts iestādes ar sociālo mediju palīdzību iemanto uzticību no nevalstiskajiem informācijas kanāliem, uzlabo operatīvu sabiedrības atsaucību un iniciatīvu. Kā arī sociālie mediji ļauj samazināt valsts pārvaldes atkarību no tradicionālajiem medijiem un neprecizitātēm tajos, vienlaikus ļaujot saviem lietotājam komunicēt ar kādu konkrētu personu, uzdodot tai konkrētus jautājumus bez starpniekiem.

Blogotājs Miks Latvis sociālos medijus raksturo trīs sastāvdaļas:

  1. Pēc informācijas tipa, kas tiek ievietots medijā. Tas var būt gan teksta, gan audio, video un cita informējoša vai izklaidējoša satura fails, kā arī atslēgas vārdi, skaitļi, saites. Atsevišķi izveidoti mediji, kuros publicē konkrēta veida informāciju, piemēram, YouTube, kā video medijs, Flickr kā foto informācijas medijs. Tajā pašā laikā liela daļa mediju ietver sevī pēc iespējas vairākus veidus ievietot informāciju, apvienojot cilvēkus ar dažādām interesēm.
  2. Pēc informācijas izplatīšanas vides, kas būtībā ir visi interneta portāli, kuros notiek informācijas apmaiņa neatkarīgi no virziena. Būtībā informācijas izplatīšanas vide ir viss, kur cilvēks kaut kādā veido nodod vai saņem informāciju, neatkarīgi no tā, vai tā ir teksta, audio, video vai kādā citā formātā. Sociālo mediju telpas ir sociālie tīkli, diskusiju forumi un blogi, kur cilvēki satiekas, dalās ar informāciju un apspriež sev interesējošus jautājumus. Jebkurš medijs ir vide informācijas izplatīšanai, jo medijos cilvēki iegūst, publicē un pārpublicē informāciju, veicinot informācijas izplatīšanos izplatot.
  3. Pēc saziņas formas, kas raksturo, kā notiek saziņā konkrētajā medijā. Saziņas formas var būt privātas, piemēram, vēstules konkrētam adresātam, publiska – jebkura veida informācijas izplatīšana, kas pieejama trešajai personai, sākot ar komentāriem, beidzot ar informatīvu materiālu publicēšanu. Saziņas forma var būt arī ierobežot, piemēram, domubiedru grupās, starp cilvēkiem ar vienotām interesēm. Secinu, ka sociālie mediji kopā veido vidi, kur dažāda veida informācija tiek izplatītas dažādos veidos.

Portāla Inkling veidotāji izdalījuši vairākas pazīmes, kas raksturo sociālos medijus. Lietotāji veido medija saturu. Ir pagājuši tie laiki, kad cilvēks apmeklējot mājas lapu varēja tikai lasīt kāda cita sagatavotu informāciju. Tagad medija lietotāji ir dalībnieki, autori un satura veidotāji. Pat komentējot kāda blogu vai atbildot kādam publiski, cilvēks pats kļūst pat medija veidotāju. Saruna nav vienvirziena pasākums. Jebkurš ziņojums, izmantojot sociālo mediju ir potenciāls, lai iesāktu sarunu. Un ar sociālo mediju palīdzību, piemēram, Twitter, lietotājs var būt daļa no šīs sarunas, kas ilgst 7 dienas nedēļā, 24h diennaktī, pievienoties un atslēgties kad vien vēlas un izrādīt tik lielu iniciatīvu, cik vēlas. Tieši tāpat kā reālajā komunikācijā dzīvē, cilvēks var izteikties tik daudz vai maz, cik tas vēlas. Lietotāji sociālajos medijos veido un uztur attiecības. Izmantojot sociālos medijus, cilvēki sazinās ar esošajiem draugiem un atrod jaunus draugus, pamatojoties uz kopīgām interesēm. No biznesa viedokļa, tas ietver esošo un potenciālo klientu apzināšanu un komunikāciju ar tiem. Komunikācija. Liela sabiedrības daļa ik dienas uzraksta kādam vēstuli vai sarunājas izmantojot telefonu. Komunikācija izmantojot e-pastu, īsziņas, telefonsarunas ir ikdienišķas, tāpat kā par ikdienu kļuvuši profili Twitter un Facebook. Turklāt komunikācija, pateicoties sociāliem medijiem ir kļuvusi plašāka, jo iespējams vienlaikus sazināties ar vairākiem cilvēkiem. Informācijas apmaiņa. Atrodot kādu saistošu informāciju avīzē vai internetā vai jeb kur citur, sociālo mediju lietotājiem iespējams ar to dalīties vienlaikus ar daudziem cilvēkiem. Jaunās tehnoloģijas ļauj masu medijos pārpublicēt saites uz informāciju, kas atrodama citās mājas lapās, vienlaikus sasniedzot lielu auditoriju, ar ko dalīties informācijā. Tiek piesaistīta un iegūta sabiedrības/patērētāju uzmanība. Kamēr lielākā daļa mediju koncentrējas uz kādu konkrētu produktu vai uzņēmumu, sociālie mediji paši rada savu sabiedrību ar savām funkcijām. To dalībnieki – gan patērētāji, gan uzņēmumi un organizācijas ir arī sabiedrības dalībnieki – kopiena, kas diktē masu mediju formu un saturu.

Veidojot sociālo mediju par vietu, kur komunicēt un uzturēt sarunas nedrīkst aizmirsts, ka sociālo mediju vide nav tirgus vide. Ja komunicējot ar pārējiem lietotājiem, kāds vēlas tiem kaut kādā veidā pārdot preci vai pakalpojumu, lietotājs drīz vien tiek izslēgts no konkrētās vides. Pārdošanas nolūkam izveidoti atsevišķi iepirkšanās, kolektīvas iepirkšanas un reklāmas portāli, kurus lieto cilvēki ar konkrētu vēlmi kaut ko pārdot vai iegādāties. Šerila Burgesa (Cheryl Burgess) – digitālo un sociālo zīmolu konsultante, blogotāja un lektore no Amerikas Savienotajām Valstīm, definējot sociālos medijus ir norādījusi, ka sociālie mediji sastāv no lietotājiem nepieciešamiem informācijas kanāliem, kā piemērus norādot Facebook, Twitter, YouTube un blogus. Savukārt kanāli, kas tiek pārstāvēti no reklāmdevēju puses ir orientēti uz mārketingu. Par korektas informācijas izvietošanu atbilstošā medijā parasti atbildīgs ir galvenais publiskās komunikācijas veidotājs, kas visbiežāk ir no mārketinga nodaļas. Uzskatu, ka katrā lielā iestādē ir vajadzīgs atsevišķš cilvēks, kurš rūpējas par publisko komunikāciju sociālajos medijos. Edgars Koroņevskis savā blogā uzsvēris, ka sociāli mediji nav pārdošanas rīks un daudzos blogos un mājas lapās reklāma un spamošana ir aizliegta. Viņš iesaka nodalīt aktivitātes, kas saistītas ar mārketingu no sociālo mediju sarunām, tādējādi saglabājot savu sekotāju, lasītāju un klientu uzticību, jo, kamēr reklāma tikai piesaista klientus, sociālie mediji ir labs veids, kā noturēt klientu un veicināt tā lojalitāti un atbalstu. Uzskatu, ka sociālie mediji var tikt izmantoti kā mārketinga instruments, tomēr tam nevajadzētu kļūt par vietu, kur tie veikti darījumi.

Pieaugot informācijas apmaiņas daudzumam, cilvēki ar vien vairāk izmanto meklētājprogrammas un arvien vairāk cilvēku, izmantojot ārējās saites nonāk konkrētajos mēdijos. Lai medija saturs tiktu iekļauts meklēšanas rezultātos, nepieciešams konkrēto mediju tam pielāgot. Turpmāk sniedzu nelielu ieskatu meklēšanas optimizācijā, kas arī ir veids, ka palielināt medija auditorijas skaitu.

SEO nozīme sociālo mediju izmantošanā. SEO (Search Engine Optimization – angļu val.) ir meklētājprogrammas jeb vienkārši meklēšanas optimizācija. SEO iesaistīšana sociālo mediju savstarpējā komunikācijā var būtiski palielinot lasītāju skaitu, sasniedzot ne vien konkrētā medija auditoriju, bet arī citu portālu lietotājus. Pastāv ļoti daudz sociālie mediji ar atšķirīgām pazīmēm, tomēr daži no tiem izceļas ar iespēju plašāk izplatīt informāciju. Ernests Vaga savā blogā norāda, ka, lai arī sociālie mediji bieži tiek izmantoti, komunikācijai vienā interneta vietnē, ir liela nozīme tam, vai konkrētajā medijā iespējams ievietot un atrast saites, kas lasītāju novirza uz citiem informācijas avotiem, citām mājas lapām un failiem. Meklētājprogrammas, kā Google un Bing atlasi veic pēc atslēgas vārdiem, līdz ar to, tā ir iespēja integrēt sociālos tīklus SEO, piesaistot jaunu auditoriju. Piemēram, iestādes, kas radījušas sev Twitter kontu, pārpublicē savā mājas lapā informāciju no šīs vietnes un līdz ar to informācija, kas tiek publicēta Twitter, izmantojot interneta meklētājus, automātiski kļūst pieejama arī auditorijai, kas nelieto Twitter. Ir sociālie mediji, kas informāciju no citiem medijiem pārpublicē automātiski, kā arī ir mediji, kuri pārpublicē informāciju tad, ja iepriekš ir veikta reģistrācija, kas nodrošina datu sinhronizāciju un automātisku pārpublikāciju.

Lai paaugstinātu savu klātesamību internetā, jādomā ne vien par to, kā veidot ārējās saites uz saviem resursiem, bet kā konkrēto sociālo mediju padarīt pieejamāku interneta meklētājprogrammām. Veidojot savstarpēju profilu sasaisti, iespējams palielināt Pagerank vērtību – Google izstrādātu faktoru, ar kā palīdzību tiek novērtēta attiecīgās mājas lapas popularitāte. Ja mājas lapai ir vairāk ienākošās saites, ko kāds ir “uzklikšķinājis” citā mājas lapā, jo augstāks ir šis rādītājs. Respektīvi, tiek parādīts cik lietotāji informāciju skatījušies konkrētajā mājas lapā un cik lietotāji ir uz konkrēto lapu nonākuši sekojot saitei. Turklāt šāda sasaiste piešķir mājas lapai vērtību, kurai palielinoties, palielinās arī meklētājprogrammu norādes uz šo lapu. Forumi un diskusiju grupas ir piemērota vide, lai tajos ievietotu atsauces, gan publicējot jaunu informāciju, gan arī izsakot komentārus. Īpaši šādam informācijas izplatīšanas veidam izveidota RSS programma, kas automātiski veic jaunumu saņemšanu no lietotāja izvēlētiem medijiem, sniedzot nelielu ievadu par jaunumiem, kā arī pievienojot saiti uz visu rakstu. Daudzi no medijiem izmanto šādu informācijas plūsmas veidu, lai atvieglotu informācijas pieejamību saviem lasītājiem.

Nozīmīgākie elementi, kas raksturo sociālo mediju iekļaušanu SEO stratēģijā ir:

  • · satura veidošana, publicēšana un izplatīšana ir par brīvu, vienīgās izmaksas ir patērētais laiks;
  • · sociālie mediji nodrošina interaktivitāti, kas spēj radīt vīrusveidīgu informācijas izplatību – ar vien jaunas saites;
  • · ir iespējams optimizēt sociālo profilu un blogu publicēšanās iespējas, nodrošinot atbilstošas ienākošās saites;
  • · atsauču saites sniedz labumu ne vien mājas lapas ārējā optimizācijā, bet vienlaikus veicina apmeklētāju plūsmu sociālo mediju starpā.

Iespējas, ko piedāvā sociālie mediji ir daudz un dažādas. Sociāliem medijiem ir savs pielietojums, mērķis, darba stils un auditorija, katram lietotājam iespējams atrast sev ērtāko un piemērotāko. Un ja sociālos medijus lieto pilnvērtīgi, izmantojot visas to piedāvātās iespējas rezultāti ir garantēti, neatkarīgi no tā vai sociālā medija lietotājs ir informācijas sniedzējs vai saņēmējs.

Turpmāk par populārākajiem sociālajiem medijiem Latvijā un pasaulē

Advertisements
  1. Kristīne
    22/06/2012 plkst. 08:35

    Ļoti labs raksts!!! Malacis!

  1. No trackbacks yet.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: