Sākums > Reiderisms > Reiderisms: Upura izvēle un sākotnējā izpēte

Reiderisms: Upura izvēle un sākotnējā izpēte

Par reideru upuriem kļūst uzņēmumi, kuriem ir zināma mantiskā vērtība- pieder dārgi nekustamie īpašumi, ražošanas iekārtas, apjomīgs apgrozījums un finanšu līdzekļi, uzņēmums iesaistīts apjomīgu valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildē, uzņēmumam ir iekarojis nozīmīgu tirgus daļu- tās ir pazīmes, kas interesē reideri no iespējamā labuma gūšanas viedokļa. Tomēr, ir saprotams, ka reideris neizvēlēsies jebkuru uzņēmumu- tiks izvēlēts uzņēmums, kuram, neskatoties uz tā ekonomisko spēku, būs arī vājās puses. Reideru redzeslokā nonāk uzņēmumi, kuriem:

1) Ir būtiskas parāda saistības pret kreditoriem. Nav būtiski, vai ir tikai viens kreditors vai vairāki ar mazākām summām, svarīgi, lai reiderim būtu iespēja šos parādus iegūt, piemēram, uz cesijas pamata. Reidera mērķis ir uzkrāt apjomīgus prasījumu, kuru izpilde tiek pieprasīta vienlaicīgi. Normālos apstākļos tās nerada uzņēmumam nekādas grūtības, bet to kopējais apjoms ir liels un vienlaicīga prasījumu izvirzīšana, rada būtiskas problēmas, kā arī var kalpot par pamatu prasību nodrošināšanai vai maksātnespējas ierosināšanai. Šādu uzņēmumu ir viegli ietekmēt, ceļot dažādas prasības tiesā un traucējot vai pat bloķējot parādu atmaksu, kredītu atmaksu bankām (pie, tiek apķīlāti uzņēmuma līdzekļi, manta);

2) Uzņēmumā ir būtiskas domstarpības starp dalībniekiem vai akcionāriem;

3) Uzņēmuma vadība vāji kontrolē uzņēmuma darbiniekus (iespēja uzpirkt darbiniekus, dažkārt arī amatpersonas);

4) Uzņēmumam ir „melnā kase” (lieli skaidrās naudas līdzekļi, noguldījumi ārvalstīs);

5) Visi uzņēmuma aktīvi koncentrēti pašā uzņēmumā, nav saistīto uzņēmumu;

6) Nenokārtota dokumentācija (piem., zemesgrāmatās nereģistrēti īpašumi, nepabeigtas privatizācijas u.tml);

7) Paredzama nespēja piesaistīt būtiskus līdzekļus no malas (ja reidera uzbrukuma laikā tiek apķīlāti līdzekļi un manta, uzņēmums nav spējīgs pat īslaicīgi risināt problēmu.);

8) Nespēja nošķirt īpašnieka un amatpersonas statusu uzņēmumā (Latvijā raksturīgi, ka vairākuma dalībnieki un akcionāri rīkojas kā vienīgie īpašnieki ar uzņēmuma mantu un līdzekļiem, kā rezultātā rodas domstarpības ar pārējiem dalībniekiem vai akcionāriem)

Informācijas avoti:

1. Oficiālie:

Sākotnēji reideri apkopo publiskajos reģistros pieejamo informāciju par potenciālo upuri, tā dalībniekiem un „atslēgas” akcionāriem:

· No zemesgrāmatām- par piederošajiem nekustamajiem īpašumiem un reģistrētajiem apgrūtinājumiem (hipotēkām, pirmpirkuma tiesībā utt.);

· No Uzņēmumu reģistra- dalībnieku un amatpersonu sastāvs, reģistrētie aizliegumi, komercķīlas, saistītie uzņēmumi, iepazīšanās ar uzņēmuma lietu uzņēmumu reģistrā;

· CSDD informācija par transportlīdzekļiem un tehniku;

· Citi publiskie reģistri, kuros iespējams uzzināt par uzņēmuma mantas stāvokli;

2. Neoficiālie avoti:

Informācija no valsts institūcijām – Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu policijas, muitas, valsts policijas, konkurences padomes utml.

· Informācija, ko slepus ir iespējams iegūt no uzņēmuma iekšienes- darbinieku, amatpersonu sniegtā informācija, dokumentācija,

Pēc informācijas apkopošanas reideris var izstrādāt uzbrukuma shēmu, kā arī izvērtēt uzņēmuma vājos punktus. Parasti uzbrukums notiek negaidīti un vairākos virzienos- prasību celšana pret pašu uzņēmumu, pret dalībniekiem, kriminālprocesu ierosināšana pret uzņēmuma amatpersonām, dažādu valsts institūciju pārbaudes, auditi, paralēli uzņēmumam piesaista masu mēdiju uzmanību. Šo darbību rezultātā uzņēmums un tā dalībnieki izjūt būtisku spiedienu un tiek traucēta uzņēmuma darbība. Rodas domstarpības starp akciju vai daļu īpašniekiem, iekšējas nesaskaņas, kuras savā labā izmanto reideri. Minētā iemesla dēļ, ir svarīgi, lai uzņēmuma īpašnieku un amatpersonas sekotu līdzi notikumiem savā uzņēmumā un savlaicīgi pamanītu iespējamo reideru uzbrukumu.

Par to, ka uzņēmums, iespējams, ir nonācis reideru redzeslokā, ar liecināt šādi apstākļi:

1) Reiderisma gadījumi ar nozarē iesaistītu citu uzņēmumu;

2) Atkārtoti piedāvājumi iegādāties uzņēmuma daļas vai akcijas,

3) pēkšņs mazākuma akciju pārdošanas gadījumu pieaugums;

4) Pēkšņs un negaidīts investīciju piedāvājums uz atvieglotiem noteikumiem;

5) Atsevišķu dalībnieku vai akcionāru pieaugoša interese par uzņēmuma ikdienas darbību, dokumentāciju u.tml., kas agrāk nav novērota;

6) Valsts institūciju pārbaudes, kuru ietvaros tiek pieprasīti dokumentu oriģināli, informācija, kas atspoguļo uzņēmuma mantisko stāvokli, darījumu partnerus;

7) Aizdomīgu un apšaubāmu prasību parādīšanās pret uzņēmumu tiesās;

8) Tukšu aplokšņu saņemšana;

9) domstarpību rašanās starp dalībniekiem vai akcionāriem jautājumos, kas agrāk nebūtu radījuši problēmas.

Uzņēmējam ir svarīgi pareizi novērtēt situāciju- ne jau katra tiesvedība vai strīds liecina par iespējamo reidera uzbrukumu. Tomēr, ja vienlaicīgi vai ar nelielu starpposmu parādās 2 vai vairākas no iepriekš nosauktajām pazīmēm, ir pamats satraukties un sākt domāt par iespējamā reidera uzbrukuma atvairīšanu. Lai arī Latvijā reiderisms it kā nav ļoti izplatīta parādība, ir jāņem vērā, ka Latvija ir kļuvusi pievilcīga reideriem- ekonomiskā situācija valstī ir smaga, daudzi uzņēmumi strādā ar zaudējumiem vai arī ar minimālu peļņu. Lielākajai daļai ir parāda saistības kredītiestādēs, ir problēmas ar savu debitoru parādu atgūšanu, nav iespējas piesaistīt kapitālu un investīcijas. Tādējādi uzņēmumi ir viegli ievainojami- ja reiderim izdodas veiksmīgs uzbrukums, uzņēmuma izredzes paglābties ir minimālas. Minētā iemesla dēļ uzņēmumiem ir jāpārvērtē sava darbība un jāveic preventīvas darbības, lai padarītu uzņēmumu mazāk interesantu reideriem, kā arī uzņēmuma pārņemšanu padarīt par būtiski apgrūtinātu. To var panākt ar juridiski pareizu uzņēmumu strukturēšanu, iekšējo kontroli, īpašu nosacījumu paredzēšanu uzņēmumu statūtos, ierakstiem zemesgrāmatās un citiem līdzekļiem. Katram uzņēmumam ir pilnīgi individuāli preventīvie pasākumi un tie ir atkarīgi gan no uzņēmējdarbības formas (SIA vai AS), gan arī no konkrētā uzņēmuma individuālajām iezīmēm (dalībnieku skaits, sadalījums, uzņēmējdarbības nozare, aktīvu sastāvs utt.). Ņemot vērā iepriekš norādīto, ir jārekomendē uzņēmējiem izvērtēt reiderisma draudu iespējamību, kā arī jāizstrādā savs aizsardzības mehānisms pret šādiem uzbrukumiem. Zināšanu trūkums par reideru darbību un nespēja savlaicīgi pamanīt iespējamo apdraudējumu, noved pie smagām sekām, kas var beigties pat ar uzņēmuma zaudēšanu.

Zvērināta advokāta Raivja Anspaka raksts 

Advertisements
  1. Vēl nav komentāru.
  1. No trackbacks yet.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: